Pēc ražas novākšanas daudzi dārzkopji dod priekšroku pilnīgai dobes iztīrīšanai, citi sēj zaļmēslojumu (siderātus). Bet es padalīšos ar trešo metodi, kas palīdzēs augsnei atjaunot spēkus pēc ražas novākšanas
Mulča no lakstiem. Pieredzējuši dārzkopji pēc kāpostu ražas novākšanas, īpaši vēlīnās šķirnēs, neizrauj augus pilnībā, bet atstāj uz visu ziemu. Kāpēc viņi tā dara? Visiem zināms, ka jebkuras augsnes sastāvā ir minerālā un organiskā daļa. Tieši organiskā daļa nosaka augsnes auglību. Organiskajā daļā ietilpst humuss. Humuss ir viela, kas veidojas no dažādu augu, kukaiņu un dzīvnieku atliekām, kas sadalās.
Tātad, kad jūs neatstājiet kāpostu saknes augsnē un ļaujat tām pārziemot, pavasarī tās sadalās un tādējādi uzlabo augsnes sastāvu. Turklāt uz šīm kāpostu saknēm pievilinātas tiek sliekas, kas padara augsni irdenāku un gaisu caurlaidīgāku, kas uzlabo skābekļa piekļuvi. Bez kāpostu saknēm daudzi dārzkopji atstāj arī lapas. Pavasarī šīs lapas izklāj pa visu laukumu un iear kopā ar zemi.
Uzmanību: humusa veidošanai der tikai pilnīgi veselas lapas. Ja redzat, ka daļa auga nav labas, ir bojātas vai ar caurumiem, tas var liecināt par problēmām — šādi augu atlikumi nekavējoties jālikvidē. Bojātās lapas ieteicams pilnībā sadedzināt.
Atstājam kāpostus uz lauka, lai pavasarī iegūtu auglīgu augsni. Arī tomātu saknes var atstāt dobē. Kāpēc mums tas būtu jādara? Tieši tā paša iemesla dēļ kā ar kāpostiem — satrūdējuši tomātu augi uzlabo augsnes sastāvu, tādējādi veicinot labāku nākamo ražu. Noteikti pārbaudiet visus krūmus, vai uz tiem nav iezīmju vai kaitēkļu. Atstāt tos zemē drīkst tikai tad, ja esat pārliecināti, ka augi ir labi.
Tātad, ja nolemjat tomātus pilnībā neizraut, tad uzmanīgi ar šķērēm nogrieziet virszemes daļu, bet saknes atstājiet augsnē. Virszemes daļu sīki sasmalciniet un izkaisiet uz dobēm. Pēc tam vēlams aplaistīt ar EM-preparātu šķīdumu, kas satur labvēlīgas vielas un paātrina augu atliekas sadalīšanos. Pavasarī vienkārši pārrociet zemi un gatavojiet to jaunajai sezonai.
Tie dārzkopji, kuri jau sen atstāj kāpostu kociņus un tomātu saknes augsnē, ir pārliecināti par šīs metodes lietderību. Tās iedarbība ir līdzvērtīga zaļmēslojumam (siderātiem). Bet kādu metodi augsnes sastāva uzlabošanai izmantojat jūs savā dārzā? Dalieties ar savu vērtīgo pieredzi. Ziniet, draugi dārzkopji, komposts — tas ir īsts dārgums mūsu dobēm. Bet kuram gan gribas gaidīt gadu vai divus, kamēr šī kaudze satrūd? Te talkā nāk ātrais komposts — viltība, kas ļauj iegūt lielisku mēslojumu tikai pāris mēnešu laikā.
Ātrais komposts — tas nav vienkārši paātrināta trūdēšana. Tā ir vesela zinātne par to, kā likt organikai sadalīties ātrāk. Parasto 1–2 gadu vietā mēs iegūstam gatavu mēslojumu 2–3 mēnešu laikā. Forši, vai ne? Īpaši tad, ja steidzami jāuzlabo augsne vai nepieciešams daudz barojoša substrāta stādu audzēšanai. Komposta kaudzes šķērsgriezumā labi redzams, cik ātri organiskie atkritumi pārvēršas. Nesteidzieties aizvērt šo lapu! Tālāk pastāstīšu, no kā labāk veidot ātro kompostu un kā nepieļaut kļūdas šajā procesā.
No kā veidot ātro kompostu? Ātrajam kompostam der gandrīz jebkura organika, bet ir dažas viltības. Labākais efekts būs, ja sajauksiet “zaļo” un “brūno” materiālu attiecībā 1:3. “Zaļais” — svaigi pļauta zāle, virtuves atkritumi, mēsli. “Brūnais” — nokritušas lapas, salmi, šķelda.
Svarīgi! Nedrīkst likt bojātos augus, nezāles ar sēklām un atliekas, kas apstrādātas ar ķīmiju. Tāpat nedrīkst pievienot gaļu vai piena produktus — tie piesaista kaitēkļus un rada smaku.
Galvenais noslēpums — viss jāsasmalcina sīki. Jo mazāki gabali, jo ātrāk tie sadalās. Var izmantot smalcinātāju vai strādāt ar lāpstu. Lai process noritētu vēl straujāk, pievienojiet EM-preparātus vai nedaudz vecā komposta. Tas darbojas kā ieraugs — ievieš kaudzē labvēlīgās vielas, kas paātrina trūdēšanu.
Lasi vēl: Augsts gruntsūdens līmenis – 4 veidi, kā aizsargāt savu pagalmu un dārzu
Kā izveidot ātro kompostu: soli pa solim
Nu ko, ķeramies pie lietas — veidojam komposta kaudzi. Lūk, kā es to daru: Izvēlos ēnainu vietu, lai saule kaudzi neizkaltētu. Uz zemes lieku 10–15 cm biezu zaru vai stiebru kārtu — tas nodrošina gaisa plūsmu un novērš ūdens uzkrāšanos. Tālāk kārtoju slāņos “zaļo” un “brūno” materiālu, katrs slānis ap 5–10 cm. Katru kārtu viegli samitrinu.
Starp slāņiem uzberu nedaudz zemes vai vecā komposta, pievienoju EM-preparātus pēc instrukcijas. No augšas pārklāju kaudzi ar plēvi vai speciālu pārsegu, lai saglabātu siltumu un mitrumu. Par ātro kompostu ir jārūpējas — ik pēc 3–5 dienām to pārmaisiet ar dakšām, lai gaiss iekļūtu vidū. Sekojiet, lai mitrums būtu kā izspiesta sūklīša līmenī.
Tieši tik vienkārši, bet cik noderīgi!!! Apvienojot šis divas metodes jūs uz ilgu laiku aizmirsīsiet par mēslojuma iegādāšanos veikalā. Lai veiksmīga darbošanās dārzā un pati lielākā raža ik katram:)
