Vīriešu viedoklis
Vīriešus ietekmē ne mazāk sāpīgi kā sievietes. Un viņiem bieži vien ir daudz grūtāk atrast spēku piedot neticīgajam laulātajam.
Mika stāsts
Pirmais varonis Miks, 31 gads, Valmiera.
– Kā jūs uzzinājāt par laulātā neuzticību?
– Es to nojautu jau sen. Fakts ir tāds, ka šajā nodevībā daļēji esam vainīgi mēs abi. Pēc laulībām un bērna piedzimšanas mēs ar sievu kaut kā attālinājāmies viens no otra. Viņai ir savs bizness, bērns, tad studijas, otrā augstākā izglītība. Man ir darbs, ekstrēmi pārgājieni, draugi. Faktiski mēs atgriezāmies pie vienotas dzīves, katrs dzīvojot savas intereses. Pat tad, kad bijām tuvu viens otram, mēs palikām garīgi tālu viens no otra. Mēs negribējām risināt sadzīves problēmas, mēs vai nu strīdējāmies, vai metām šīs problēmas viens uz otru. Rezultātā mēs ļoti attālinājāmies. Tad es uzzināju, ka viņa mani …. ar vīrieti, ar kuru iepazinās pirms manis.
– Kā rīkojās jūsu sieva, kad saprata, ka jūs zinājāt par šo romānu?
– Protams, viņa raudāja, mēs abi bijām emocionāli. Viņa teica, ka viņai pietrūcis manas uzmanības un atbalsta. Viņa domāja, ka attiecības ir beigušās, tāpēc nolēma …. Tomēr viņa nelūdza piedošanu, bet es sapratu, ka daļēji tā bija taisnība un ka pie vainas esmu arī es – man vajadzēja vairāk laika pavadīt ar viņu un bērnu.
– Vai jūs spējāt piedot neticību?
– Jā, es piedodu, lai gan man tas maksāja dārgi. Ir grūti piedot un iemācīties atkal uzticēties cilvēkam. Mēs vienojāmies biežāk būt kopā un pārrunāt visas problēmas, kas mums radīsies, lai grūtus lēmumus varētu pieņemt tikai kopā. Tas ir nepatīkami: ne man, ne viņai nepatīk noskaidrot lietas un strīdēties. Tomēr labāk izturēt stundu nepatīkamu sarunu, nekā novest laulību līdz šķiršanās procesam.
Nikolaja stāsts
Nākamais varonis ir Nikolajs, 36 gadi, Daugavpils
– Kā jūs reaģējāt uz laulātā nodevību?
– Protams, sāpīgi. Pat ne uz pašu nodevību, bet uz viņas uzvedību pēc tam, kad es teicu, ka visu zinu. Mana tagad jau bijusī sieva ne tikai neatzina vainu, nelūdza piedošanu, viņa nolēma, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums. Viņa teica, ka es tikai gribēju atrast attaisnojumu, lai no viņas atbrīvotos un varētu doties izklaidēties. Viņa apsūdzēja mani alkatībā, pat dr**dēja paņemt visus īpašumu tiesas ceļā. Es zināju, ka viņa var būt ļoti uzstājīga un uz emocijām var pateikt pārāk daudz, bet ņemt un apsūdzēt mani, ka es viņu novedu līdz … – tas bija par daudz.
– Vai jūs nolēmām nepiedot…?
– Protams, es to izdarīju. Lai gan pašu … droši vien varētu piedot, bet attieksme pret sevi… Uzspiest vainu citam cilvēkam ir tīra manipulācija. Es nedomāju, ka jebkurš cilvēks piedotu šādu uzvedību un piekristu to paciest.
– Jūs nenožēlojat šķiršanos?
– Nē. kopumā es nenožēloju, ka laikus nepiedodos un laikus izšķīros. Bet es domāju, ka mana bijusī draudzene nožēloja. Periodiski man zvana – tad, lai lielītos, cik labi viņai klājas bez manis, tad, lai atzītos, ka viņai manis pietrūkst. Kopumā turpina mēģināt manipulēt. Es labprāt vispār pārtrauktu ar viņu komunicēt, bet atturos meitas dēļ.
Roberta stāsts
Varonis – Roberts, 25 gadi, Rīga.
– Vai ir iespējams piedot … ? Ja jā, kā jums tas izdevās?
– Jūs varat piedot. Bet aizmirst, diemžēl, neizdosies. Tas ir kā ar saplīsušu vāzi, kuru var salīmēt, bet nevar noslēpt plaisas. Attiecības pēc nodevības uz visiem laikiem mainās. Es nedomāju, ka jūs to varat saglabāt.
– Tātad jūs esat šķīries?
– Jā, tas bija tikai un vienīgi mans lēmums. Mēs ar sievu nodzīvojām trīs gadus, bērnu nebija, bet laulība bija diezgan laimīga. Gandrīz nebija strīdu. Kad uzzināju, ka viņai ir romāns ar savu menedžeri, es nevilcinājos iesniegt šķiršanās pieteikumu. Iespējams, tas šķiet mazliet drastiski. Ļaujiet man paskaidrot sīkāk, kāpēc es nepiedāvāju laulības pārkāpšanu.
Pirmkārt, tas nebija vienreizējs romāns. Viņa bija tajā virpulī gandrīz sešus mēnešus, un es vienkārši atteicos noticēt, ka mana sieva ir spējīga uz šādu lietu.
Otrkārt, mums nebija bērnu un īpašuma, ko dalīt. Ja … stāsts būtu atkārtojies pēc 10 gadiem, šķiršanās būtu bijusi daudz problemātiskāka. Un psiholoģiski sāpīgāks. Tāpēc var piedot …, bet nevajadzētu saglabāt attiecības. Mans padoms: nekavējoties aiziet. Labāk mierīgi un bez skandāliem šķirties, kā saka, palikt draugiem. Jo viņa, kas nodevusi vienreiz, nodos divreiz. Es uzskatu, ka tas vienlīdz attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem.
Tātad, vai vēl ir vērts piedot nodevību? Katram pašam sev jāatbild uz šo jautājumu. Kādam došanās pa kreisi šķiet tikai piedzīvojums, bet kāds to uztver kā nodevību. Tieši no attiecību rakstura un personīgās uztveres par notikušo laulātajiem būs atkarīgs galīgais lēmums par to, vai saglabāt laulību.