Attēls: Gaismas instalācija | Stefan Szankowski caur Unsplash

Latvijas sabiedriskā telpa reti mainās vienas dienas laikā. Lielākā daļa izmaiņu notiek nemanāmi. No pirmā acu uzmetiena laukums izskatās tāpat kā iepriekš, bet kaut kas jūtams citādi. Gaisma krīt neparastā leņķī. Skaņa izplatās tālāk nekā parasti. Cilvēki palēnina soļus, svārstās vai neapzināti apstājas. Šīs nelielās izmaiņas bieži izraisa pagaidu digitālā māksla.

Latvijas pilsētās un reģionālajos centros mākslinieki izmanto digitālos rīkus, lai pētītu, kā cilvēki reaģē uz apkārtējo vidi. Šie projekti nepārveido ielas un neaizstāj ēkas. Tie ievieš pagaidu izmaiņas un novēro, kas notiek tālāk. Uzmanīga šo darbu izpēte palīdz izskaidrot, kā digitālā māksla ietekmē sabiedrisko telpu un ko tā atklāj par ikdienas ieradumiem.

1. Digitālie slāņi saglabā telpu nemainīgu

Lielākā daļa digitālās mākslas projektu Latvijas publiskajās telpās ir balstīti uz instalācijām, kas pastāv tikai ierobežotu laiku. Mākslinieki strādā ar projekcijām, skaņu vai pieticīgu apgaismojumu, kas iekļaujas telpā, ko veido ikdienas lietošana.

Organizatori jau no paša sākuma nosaka skaidras robežas. Projekti izvairās no ilgtermiņa izmaiņām un ievēro praktiskus ierobežojumus, piemēram:

• Fiksēts grafiks
• Instalācijas, kas neatstāj fiziskas pēdas
• Koordinācija ar vietējām iestādēm

Šī metode ir piemērota vietām ar ilgu arhitektūras vēsturi. Rīgā un daudzās mazās pilsētās jau ir redzamas dažādu laikmetu un funkciju pēdas. Pagaidu digitālie darbi piešķir aktivitāti, nemainot vietas struktūru. Cilvēki parasti brīvāk mijiedarbojas, ja apkārtējā vide paliek pazīstama.

2. Ikdienas kustības traucējumi

Daži digitālie mākslas darbi reaģē uz kustību vai skaņu. Projekcija mainās, kad kāds iet garām. Skaņas elementi reaģē, kad cilvēki pulcējas tuvumā. Šīs reakcijas traucē ikdienas kustību un pievērš uzmanību pašai telpai.

Daudzas sabiedriskās vietas kalpo kā īsceļi. Cilvēki šķērso tās ceļā uz darbu, iepirkšanās vai izmantojot sabiedrisko transportu. Interaktīvā digitālā māksla traucē šo ritmu un rada īsas pauzes. Šajos brīžos bieži var redzēt:

• Cilvēkus, kuri apstājas, nevis turpina iet
• Nelielas grupas, kas veidojas uz vietas
• Īsas sarunas starp svešiniekiem

Un šie mirkļi ir īpaši pamanāmi mazās pilsētās. Mākslas instalāciju vērošana, veicot mājas darbus vai ejot mājās, rada cilvēkiem atvērtu un neformālu sajūtu. 

Turklāt rindu, biļešu un paskaidrojumu trūkums veido viņu uztveri, radot īsu pauzi, neskatoties uz to, ka šī ir publiska telpa.

3. Vietējās atmiņas uzsvēršana

Digitālie rīki ļauj māksliniekiem strādāt ar atmiņām, nefiksejot tās vienā vietā. Daudzas instalācijas Latvijā izmanto materiālus, kas saistīti ar konkrētu vietu, tostarp:

• arhīva fotogrāfijas
• Vietējo iedzīvotāju ierakstītas balsis
• Apkārtējās skaņas, kas saistītas ar konkrētu atrašanās vietu

Mākslinieki bieži izvēlas vietas, kuras ir veidojušas ilgstošas pārmaiņas, piemēram, bijušās rūpnīcas, ostas vai upju krasti. Digitālās instalācijas ļauj ar šīm vietām saistītajām vēsturēm uz īsu brīdi parādīties, pirms tās pazūd.

Katra satikšanās ir atkarīga no konteksta. Laika apstākļi, diennakts laiks un apkārtējā vide ietekmē to, ko cilvēki pamana. Cilvēks, kas apmeklē instalāciju pusdienlaikā, var koncentrēties uz vizuālo aspektu, bet vakarā apmeklētājs var vairāk reaģēt uz skaņu. Šī daudzveidība atspoguļo to, kā atmiņa darbojas ikdienas dzīvē, un atstāj vietu personīgai interpretācijai.

4. Sabiedriskā digitālā māksla un personīgās ekrānu lietošanas ieradumi

Attēls: Ielu mākslas instalācija | Xingchen Yan caur Unsplash

Sabiedriskā digitālā māksla pastāv līdzās ikdienas ekrāna lietošanai. Cilvēki paļaujas uz tālruņiem saziņai, navigācijai un atpūtai. Dažiem pieaugušajiem tas ietver privātas tiešsaistes atpūtas formas, piemēram, kazino online, kas paliek daļa no viņu personīgās dzīves, nevis kopīgas sabiedriskās pieredzes.

Sabiedriskie mākslas darbi, kas ņem vērā šo digitālo fonu, nepievēršot tam uzmanību, bieži šķiet daudz piezemētāki. Tie atspoguļo mūsdienu ieradumus, vienlaikus saglabājot fokusu uz fizisko vidi. Komerciālās platformas ir daļa no ikdienas dzīves, bet tās netraucē sabiedriskās telpas funkcionēšanu instalācijas uzstādīšanas laikā.

Šis līdzsvars palīdz sabiedriskajām telpām saglabāt elastību. Digitālā māksla piedāvā kaut ko, kas ir atkarīgs no klātbūtnes. Tā rada kopīgu mirkli, nevis konkurē par individuālo uzmanību.

5. Kā organizācija ietekmē sabiedrības reakciju

Digitālās mākslas projektiem ir nepieciešama koordinācija. Pašvaldības darbinieki, mākslinieki, kuratori un tehniskie speciālisti veido to, kā projekts izskatās sabiedriskajātelpā.

Projektiem, kas saņem spēcīgu sabiedrības atbalstu, bieži vien ir šādas praktiskas īpašības:

• Skaidri sākuma un beigu datumi
• Identificēti mākslinieki un organizatori
• Vienkārši mērķa izskaidrojumi
• Agrīna sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem

Šo iezīmju izmantošana palīdz māksliniekiem mazināt skatītāju neskaidrības. Tās garantē, ka cilvēki varēs atklāti reaģēt uz mākslas darbu un to saprast. Tās arī palīdz viņiem saprast, kāpēc darbs tika radīts, jo īpaši, ja ikdienas vidē tiek ieviestas citas mediju formas, piemēram, gaisma, skaņa vai netradicionālas tehnoloģijas.

Kāpēc šie projekti ir svarīgi

Lai gan digitālā māksla pilnībā neizslēdz neskaidrības pilsētās, tā padara izmaiņas redzamākas un pieejamākas diskusijai. Pagaidu digitālie darbi Latvijas atklātajās telpās ļauj māksliniekiem eksperimentēt, neiznīcinot esošās telpas.

Turklāt tas arī rosina diskusijas par nākotnes izmaiņām, nodrošinot, ka visi tās atbalsta neatkarīgi no savas izcelsmes.

Māksla šajās telpās dod iedzīvotājiem un apmeklētājiem skaidru priekšstatu par to, kā attīstās katra telpa. Vai tās nemanāmi saplūst ar apkārtējo vidi? Vai arī izaicina vispārpieņemtās uzvedības normas?

Un tieši tā ir mākslas būtība: radīt pārmaiņas, nevis vienkārši reaģēt uz tām pēc tam, kad tās jau ir notikušas.