Eiropas Komisija šobrīd izskata iespēju ciešāk sasaistīt pensiju sistēmu reformas ar līdzekļu piešķiršanu no nākamā Eiropas Savienības 2 triljonu eiro budžeta.
Šāda pieeja paredzēta kā instruments, lai pasargātu dalībvalstu publiskās finanses no pieaugošajiem riskiem, ko rada gaidāmā demogrāfiskā krīze, vēsta izdevums “Politico”.
Trīs augsta ranga amatpersonas no ES institūcijām atklājušas, ka Eiropas Komisija apsver mehānismu, ar kura palīdzību varētu sniegt atbalstu valstīm ar nepietiekami attīstītām pensiju sistēmām, vienlaikus aicinot tās ieviest uzkrājumu jeb kapitāla pensiju politiku. Šāds modelis paredzētu lielāku individuālo atbildību par nākotnes ienākumiem pēc pensionēšanās.
Ja dalībvalstis izvēlēsies neievērot Komisijas ieteikumus, kas tiks pielāgoti katrai valstij atsevišķi, tās varētu zaudēt daļu no savas paredzētās finansējuma daļas ES daudzgadu budžetā.
Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā jau ar 2028. gadu, kad sāksies jaunais septiņu gadu finanšu periods.
“Mūsu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm tikt galā ar visgrūtākajiem izaicinājumiem,” sacīja kāda augsta ranga Eiropas Komisijas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Pašlaik Eiropas Savienība saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām problēmām — pieaugošu valstu parādu līmeni, strauju sabiedrības novecošanos un noturīgu dzimstības kritumu. Šie faktori kopā rada nopietnu slogu gan valsts budžetiem, gan sociālajām sistēmām.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem vairāk nekā 80 % ES pensionāru 2023. gadā bija pilnībā atkarīgi no valsts pensijas kā vienīgā ienākumu avota
Savukārt viens no pieciem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, dzīvo nabadzības riska apstākļos — tas ir aptuveni 18,5 miljoni cilvēku visā Eiropas Savienībā.
Tāpēc Komisijas izvirzītais mērķis ir divējāds: samazināt finansiālo spiedienu uz valsts budžetiem un vienlaikus veicināt kapitāla tirgus attīstību pēc ASV parauga, mudinot iedzīvotājus vairāk ieguldīt ilgtermiņa uzkrājumos.
Tomēr šāda iecere tiek uzskatīta par politiskā ziņā ļoti jūtīgu, jo pensiju sistēmas reformas tradicionāli ir katras dalībvalsts nacionālās kompetences jautājums. Daudzi finanšu ministru vietnieki pauž bažas, ka Komisijas iejaukšanās šajā jomā varētu pārsniegt tās juridiskās pilnvaras un radīt politiskus strīdus starp dalībvalstīm un Briseli.
“Pensiju reformu nav iespējams nopirkt,” uzsvēra kāds finanšu ministra vietnieks. “Tā ietekmē pašas demokrātijas pamatus,” viņš piebilda, norādot uz sabiedrības uzticības un politiskās stabilitātes nozīmi šādu reformu īstenošanā.
Otrdien Briselē izcēlās sadursmes starp policiju un arodbiedrību pārstāvjiem, kas bija izgājuši ielās, protestējot pret valdības iecerētajiem taupības pasākumiem. Šo pasākumu centrā ir plāns paaugstināt pensionēšanās vecumu no 65 līdz 67 gadiem, kas daudziem šķiet kā pārāk smaga nasta darba ņēmējiem.
Līdzīgas situācijas pieredzētas arī citviet Eiropā. Francijā 2023. gadā notika vairāku mēnešu garas protesta akcijas, kad prezidents Emanuels Makrons pieņēma lēmumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, izraisot plašu sabiedrības neapmierinātību un streikus visā valstī.
Savukārt nesen amatā atjaunotais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornu otrdien paziņoja, ka iesaldēs Makrona ieviesto pensiju reformu, lai mazinātu spriedzi un pārvarētu parlamentāro krīzi, kas kavē budžeta apstiprināšanu. Tomēr šāds solis Francijai nākamajā gadā varētu izmaksāt līdz pat 400 miljoniem eiro, laikā, kad valdība jau tā cenšas ierobežot izdevumus un samazināt pieaugošo valsts parāda slogu.
Komisijas uzmanības centrā šoreiz nebūs pensionēšanās vecuma paaugstināšana vai noteikšana. Tā vietā plānotās reformas vairāk koncentrēsies uz iedzīvotāju motivēšanu veidot personīgos uzkrājumus pensijai un uz uzņēmumu stimulēšanu ieviest saviem darbiniekiem korporatīvos pensiju plānus, kas nodrošinātu papildu drošību vecumdienās.
Šie pasākumi ietilpst plašākā ikgadējā fiskālās uzraudzības mehānismā, ar kura palīdzību Eiropas Komisija cenšas koordinēt ekonomikas politiku visā Eiropas Savienībā un uzlabot finanšu stabilitāti. Ieteikumi tiek detalizēti apspriesti ar dalībvalstu valdībām, lai kopīgi risinātu aktuālākās un steidzamākās ekonomiskās problēmas. Komisija uzsver, ka šie priekšlikumi nav uzspiesti, bet gan balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem ekonomiskiem apsvērumiem.
