Latvijā jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu darbojas pensiju sistēmas otrais līmenis, tomēr joprojām rodas jautājums — vai šis mehānisms patiešām spēs nodrošināt nākotnes pensionāriem stabilus un cienījamus ienākumus?
Nevar atstāt pašplūsmā
Saskaņā ar “CBL Asset Management” veiktās aptaujas datiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nav informēti par to, cik lielus uzkrājumus viņi līdz šim ir izveidojuši pensiju sistēmas otrajā līmenī.
Interesanti, ka vienīgā vecuma grupa, kurā apmēram puse aptaujāto spēj precīzi nosaukt savu uzkrājuma apmēru, ir cilvēki, kas sasnieguši 60 gadu vecumu un vecāki. Tas liecina, ka lielākā daļa sabiedrības savus nākotnes ienākumus pensijas vecumā uztver samērā pasīvi un nereti nezina, kā efektīvāk pārvaldīt savus līdzekļus.
Tomēr eksperti uzsver, ka šajā vecumā uzkrājumu apmēru otrajā pensiju līmenī būtiski mainīt vairs nav iespējams, jo gala rezultātu nosaka lēmumi, kas pieņemti jau pirms daudziem gadiem.
Citiem vārdiem sakot, izšķiroša nozīme ir tam, cik apdomīgi un savlaicīgi cilvēks rīkojies savas darba dzīves laikā.
Pensiju sistēma nav kāda abstrakta valsts konstrukcija, kuru iespējams ignorēt vai uztvert kā automātisku mehānismu. Ir jāapzinās, ka otrā pensiju līmeņa uzkrājumi ir katra cilvēka personīgais īpašums un būtiska viņa finanšu drošības daļa nākotnē.
No izvēlētā ieguldījumu plāna, pārvaldītāja kompetences un pieņemto lēmumu savlaicīguma ir atkarīgs, cik lielā mērā cilvēks spēs ietekmēt savu nākotnes kapitālu un uzņemties atbildību par to. Apzināta rīcība un regulāra iesaiste pensiju plāna izvērtēšanā var būt izšķiroša atšķirība starp pieticīgiem ienākumiem un stabilu labklājību pensijas gados.
Ja cilvēks neinteresējas par to, kas notiek ar viņa pensiju uzkrājumiem, viņš var palaist garām iespēju būtiski uzlabot savu nākotnes labklājību vai pat neapzināti tai kaitēt, ilgstoši paliekot ieguldījumu plānā, kas vairs neatbilst ne vecumam, ne dzīves situācijai, uzsver “CBL Asset Management” eksperti.
Otrais pensiju līmenis nav nejaušs laimests loterijā, bet gan pārdomāts finanšu instruments, kas var nodrošināt drošāku un stabilāku pamatu vecumdienām — tomēr tikai tad, ja cilvēks apzinās šo uzkrājumu nozīmi un iesaistās to pārvaldībā aktīvi un atbildīgi.
Diemžēl tikai aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju savus pensiju uzkrājumus uztver kā nozīmīgu un vērtīgu aktīvu. Lielākā daļa sabiedrības daudz lielāku nozīmi joprojām piešķir citām bagātības formām — nekustamajam īpašumam, izglītībai, ģimenes mantojumam vai banku noguldījumiem. Eksperti uzsver, ka šāda attieksme liecina par nepieciešamību stiprināt finanšu pratību un izpratni par to, kā pensiju kapitāls var kļūt par būtisku drošības spilvenu nākotnē.
Nevar palīdzēt tiem, kuri paši nevēlas palīdzēt sev
Lai nodrošinātu stabilu nākotni, sabiedrībai nepieciešama domāšanas maiņa — no pesimistiskas attieksmes “mūsu paaudzei pensiju tāpat nebūs” vai “līdz pensijai tāpat nenodzīvošu” uz apzinātu izpratni: “mans uzkrātais kapitāls ir mana paša atbildība un mans drošības pamats.”
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka pensiju uzkrājumus neuzskata par būtiskiem un pat nezina, kur un kā var pārbaudīt to apmēru. Vēl satraucošāk — pat tie, kas informāciju apskata, nereti nesaprot, kā to izmantot savā labā vai kādas darbības veikt, lai uzlabotu savu finansiālo nākotni.
Speciālisti uzsver, ka šie dati skaidri atklāj — daudziem cilvēkiem Latvijā joprojām trūkst ne tikai zināšanu, bet arī uzticēšanās pensiju sistēmai kopumā. Šī uzticības plaisa ir nopietns izaicinājums sabiedrības ilgtermiņa finanšu noturībai un labklājībai, jo bez izpratnes un personīgas iesaistes pat vislabākā sistēma nespēj nodrošināt gaidītos rezultātus.
