Dārza kaitēkļu aizsardzības lentes – ​​barjeras, kas atvaira simtiem dažādu kaitēkļu

Galvenā aizsardzība dārzam ir tā miglošana pret kaitēkļiem pavasarī un rudenī, taču arī vasarā stādījumi tiek pakļauti kukaiņu invāzijai

Lai skudras nestaigātu pa stumbriem trīs rindās un nenestu līdzi laputis, kokiem aptin ķeramās jostas, kas ir efektīvas arī pret zirnekļveidīgajiem, kāpuriem, parazītiskajiem vabolēm utt. Skudras ir nepagurstoši strādnieki, kas pārsteidz ar savu saskaņoto darbību. To kolonijas, kas apdzīvo mežus un pļavas, atgādina noslēgtu, labi organizētu civilizāciju. Tomēr, tiklīdz tās apmetas dārzeņu stādījumu tuvumā vai zem dārza mīluļu saknēm, mūsu simpātijas ātri pārvēršas bažās: kā rīkoties tālāk?

Masveidīga kukaiņu izskaušana nebūt ne vienmēr ir pamatota un arī ne vienmēr nepieciešama. Biežāk rodas vēlme maigi tos izkliedēt no teritorijas, aizsargājot stādījumus un saglabājot elementāru ekosistēmas līdzsvaru. Kāpēc skudras kļūst par nevēlamiem dārza iemītniekiem? Iemeslu ir vairāki, un tie visi ir cieši saistīti savā starpā.

Pirmkārt, problēma slēpjas pašos skudrupūžņos. Rokot ejas, skudras bojā jauno stādu un augu saknītes, kas izraisa to atsegšanos, izžūšanu, bet dažkārt – arī pilnīgu aiziešanu bojā. Vēl kritiskāka ir to savstarpēji izdevīgā sadarbība ar laputīm.

Skudras rūpējas par laputīm – tās pārnes tās uz jauniem dzinumiem, apsargā un paslēpj ziemai, jo par to saņem saldo sulu – medus rasu, kas ir laputu dzīvesdarbības produkts. Pašas laputis, izsūcot kultūraugu sulas, novājina augus, izraisa to deformāciju un kļūst par dažādu problēmu pārnēsātājām. Rezultātā vietās, kur apmetušās skudras, vienmēr parādās arī laputis. Turklāt, ievērojami palielinoties kolonijas lielumam, skudras sāk bojāt nogatavojušās ogas vai uz zemes guļošos augļus, kas arī ir nepatīkami.

Pieejai problēmas risināšanā jābūt atkarīgai no daudziem apstākļiem: kukaiņu skaita, to sugas (visbiežāk tās ir rudās vai melnās dārza skudras), skudru pūžņu atrašanās vietas, kā arī no pašas dārza īpašnieka pārliecības. Daži izvēlas radikālas metodes, bet citi dod priekšroku saudzīgām, videi draudzīgām pieejām. Apskatīsim galvenās iespējas.

 

Ķeramās jostas var izgatavot no visdažādākajiem pieejamajiem materiāliem: maisauduma, agro tīkla, sintapona, marles, stikla vates, papīra un pat plēves. Taču labāk dot priekšroku elpojošiem materiāliem, lai miza necietu no mūsu pārmērīgās rūpības. Ja ķeramās jostas izgatavošanai izmantojam sintaponu vai tam līdzīgu materiālu, tad šāds šķērslis pats par sevi kavēs kaitēkļu kustību, jo rāpojošiem kukaiņiem tas kļūs par necaurejamu barjeru. Kukaiņi tajā pastāvīgi sapīsies un paliks tajā… Optimālais šādas jostas biezums ir no 7 cm.

Lasi vēl: Kā jūlijā barot sīpolus, lai veidotos patiesi lielas sīpolgalvas

Papīrs, plēve, agro tīkls, maisaudums – visi šie materiāli jāapstrādā ar lipīgiem vai insekticīdiem/akaricīdiem līdzekļiem. Starp lipīgajiem vispieejamākie ir darva un sveķi. Var izvēlēties arī īpaši ķeramajām jostām paredzētus sastāvus – tie vienmēr ir plašā sortimentā dārzkopības centros. Cienīgi darbojas arī alternatīvie lipīgie līdzekļi: akrils, lipofikss, pestefikss. Tos uzklāj tikai uz izmantotā ķeramās jostas materiāla, nepieļaujot to saskari ar koka mizu!

Kaitīgās ķeramās jostas apstrādā ar jebkādiem insekticīdiem/akaricīdiem sastāviem. Tā kā materiāls atrodas pietiekamā attālumā no augļiem, drīkst izmantot spēcīgus preparātus, kuri nav piemēroti koku vainagu smidzināšanai ziedēšanas un augļu nogatavošanās laikā. Tā kā katram līdzeklim ir darbības ilgums, ir svarīgi regulāri atjaunot jostu. Tāpat jostas atjauno to piepildīšanās dēļ.

Lasi vēl: Es audzēju tikai sievišķos gurķu ziedus – agronoma metode, kas darbojas labāk nekā visi mēslošanas līdzekļi kopā

Daži dārznieki vienkārši piesūcina audumu ar medu un piestiprina to pie stumbriem. Tādējādi izdodas atbrīvot dārzu no skudru bariem. Taču šai metodei ir arī ēnas puse – uz saldo vielu pievilinās tauriņi un apputeksnētāji, kam tā ir kaitīga.

Pavisam vienkāršs veids, kā iegūt kvalitatīvu ķeramo jostu, ir to iegādāties veikalā. Atbilstošs modelis atradīsies jebkuram maciņam. Es gan visu joprojām daru pa vecam – pati, jo neredzu iemeslu pārmaksāt. Neatkarīgi no tā, kāda ķeramā josta kokiem tiek izmantota, to stiprina 30 līdz 70 cm augstumā, vadoties pēc augsnes līmeņa un vainaga augstuma. Ja to uzstādīsiet par zemu efekts būs mazs.