Šodien atklāšu savu galveno noslēpumu: kur iestādīt bumbieri vai ābeli, lai tā pateiktos jums ar sulīgiem augļiem gadu pēc gada
Ticiet man – pat neliela kļūda, izvēloties vietu, var atņemt jums ražu. Neriskēsim un visu izskatīsim pēc kārtas! Saule — bumbiera labākais sabiedrotais. Bumbieris ir īstens dienvidnieks. Tas dievina saules gaismu, tāpat kā es mīlu rīta kafiju uz verandas. Ja to iestādīt ēnā, iespējams, tas vispār neziedēs. Iedomājieties – jūs gadiem gaidāt augļus, bet koks šķietami aizmirst, kāpēc to vispār iestādīja. Tāpēc vienmēr iesaku bumbierim izraudzīties plašāko vietu dārzā. Lai tā zari peldas saules staros no rītausmas līdz krēslai.
☝️ Manā dārzā bumbieris aug pašā dobes centrā, prom no augstiem kokiem. Esmu ievērojusi: tie stādi, kas saņem gaismu visu dienu, sāk ražot par gadu agrāk nekā viņu “ēnotie” kaimiņi. Pierakstiet šo padomu!
Vējš — neredzamais pretinieks. Kā pasargāt trauslo koku
Bumbieris šķiet spēcīgs, taču tā zari ir trausli kā pirmais pavasara ledus. Spēcīgs vējš var nolauzt dzinumus, noraut ziedus vai traucēt bitēm apputeksnēt koku. Mans pārbaudītais paņēmiens — stādīt bumbieri pie žoga vai ēkas. Tikai sekojiet līdzi, lai “sarga” ēna nekristu uz koku!
☝️ Reiz vecajā vasarnīcā iestādīju bumbieri pie vecas šķūnīša sienas. Likās – ideāla vieta! Taču, kad šķūni nojauca, koks sāka ciest no caurvējiem. Tagad vienmēr stādu pie pamatīgām būvēm vai arī stādu dzīvo dzīvžogu no ceriņiem 3–4 metru attālumā.
Ūdens: zelta vidusceļš. Bumbiera saknes necieš mitrumu. Ja jūsu dārzā ir ieplakas, kur pavasarī stāv peļķes, — tā nav piemērota vieta. Taču tas dievina dziļākos augsnes slāņus, kur mitrums saglabājas, bet neuzkrājas. Pirms stādīšanas vienmēr pārbaudu gruntsūdeņu līmeni: ja tie ir tuvāk par 2 metriem no virsmas, veidoju drenāžu no šķembām vai stādu uz paaugstinājuma.
☝️ Padoms: ja dārza vieta ir mitra, izvēlieties šķirnes, kas “liktas” uz cidonijas. Tām ir izturīgākas saknes. Mana mīlulīte “Čižovskaja” jau piecpadsmit gadus aug uz šāda potcelma un nekad nav pievīlusi!
Augsne: ēdienkarte izlutinātam. Bumbieris ir īsts gardēdis. Tas dod priekšroku irdenai zemei, līdzīgai kārtainas mīklas pīrāgam: auglīgam mālsmilts augsnes maisījumam ar neitrālu skābumu. Ja jums ir smags māls vai smilts — nav bēdu! Metrs dziļa bedre, piepildīta ar humusa, kūdras un pelnu maisījumu, būs kā “pieczvaigžņu restorāns” stādam.
☝️ Ielieciet stādīšanas bedrē ne vairāk kā vienu spaini satrūdējuša komposta un sauju superfosfāta.
Kaimiņi: ar ko draudzēties, no kā izvairīties. Bumbieris ir sabiedrisks, bet ne ar visiem. Ar ābeli tas lieliski sadzīvo, bet ķiršiem labāk būt tālāk — tiem ir kopīgas problēmas.
Lasi vēl: Rozmarīna un cepamās sodas tandēms, kas sniedz lieliskas priekšrocības matu kopšanā
❗ Visneaptīkamākais kaimiņš — kadiķis. Tas bieži saskaras ar rūsu, kas pārmetas uz bumbieri, atstājot rūsganus plankumus uz lapām.
Stādīšana. Pavasaris — labākais laiks stādīšanai. Līdz rudenim bumbieris pagūs ieaugties, un tā saknes nostiprināsies pirms saliem. Es vienmēr izrok bedri divas nedēļas pirms stādīšanas, lai zeme nosēstos.
☝️ Reiz iestādīju stādu par dziļu — sakņu kakls nonāca zem zemes. Koks nīka trīs gadus, līdz pārcēlu to uz paaugstinājumu. Tagad vienmēr atstāju kaklu 5 cm virs augsnes līmeņa!
Lasi vēl: Kur neuzglabāt olas, ja vēlaties, lai tās ilgāk uzglabātos svaigas un nezaudētu izteikto garšu
Pēc apstādīšanas kopšana: pirmie soļi uz panākumiem
Pirmais vasaras periods ir vissvarīgākais. Laistu stādu reizi nedēļā, bet bagātīgi — 2–3 spaiņi. Noteikti mulčēju stumbra apkaimi ar pļautu zāli: tā tiek saglabāts mitrums un neaug nezāles. Taču pirmajā gadā mēslojumu nedodu — lai saknes pašas meklē barību, tā tās aug ātrāk.
Mans pārbaudītais paņēmiens: augustā piespiedu jauno dzinumu galus. Tas palīdz zariem nobriest līdz ziemai. Pārbaudīts uz desmit stādiem — neviens nav apsalis!
Jūsu bumbieris būs laimīgs, ja… jūs ar to runāsieties, ejot garām. Skan smieklīgi? Taču koki jūt mūsu rūpes! Katru pavasari apskauju stumbru un čukstu: “Ir laiks mosties, skaistule.” Un ziniet — tā vienmēr uzzied pirmā visā apkārtnē.
