Foto – ekrānuzņēmums
Pļautā zāle pavasarī ir lielisks resurss dārzam, tā ir izmantojama gan mulčēšanai, gan mēslošanai. Neizmetiet nopļauto zāli – izmantojiet to savā dārzā
Tā vietā, lai zāli izmestu, saglabājiet to un lietojiet dārzā. Zinātniskie pētījumi, tostarp Misūri Universitātes veiktais, apstiprina – svaigi nopļautas zāles stiebri satur apmēram 4 % slāpekļa, 2 % kālija un 1 % fosfora. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu līdz pat 25 % no zāliena gada mēslošanas vajadzībām. Pētījumi rāda, ka atstājot zāli uz augsnes virsmas, barības vielas tajā izdalās pakāpeniski – slāpeklis stimulē augšanu, fosfors veicina sakņu attīstību, bet kālijs stiprina augu.
Izkaisot nopļauto zāli uz augsnes virsmas, tā kļūst par dabisku mulču. Šāda mulča aizsargā augsni no izžūšanas un samazina ūdens iztvaikošanu karstā laikā. Vienlaikus tā novērš eroziju un palīdz stabilizēt augsnes virskārtu stipru lietusgāžu laikā. Sadaloties, zāle bagātina augsni ar humusu – tumšu, auglīgu organisko vielu, kas darbojas kā sūklis, uzlabojot augsnes spēju noturēt mitrumu un uzlabojot tās struktūru.
Minesotas Universitātes pētījumi sniedz konkrētus rezultātus: nopļautās zāles atstāšana palielina ūdens infiltrāciju līdz pat 12 %, salīdzinot ar zālieniem, no kuriem zāle tiek novākta. Ko tas nozīmē praksē? Šāda augsne ir labāk hidratēta, caurlaidīgāka un spēj labāk pielāgoties sarežģītiem laikapstākļiem. Tāds dārzs ne tikai izturēs sausumu, bet arī uzplauks, pateicoties resursiem, kas jau ir pieejami uz vietas.
Kā dārzā izmantot nopļauto zāli
Pļautā zāle piedāvā dārzkopjiem plašas iespējas – sākot no vienkāršiem paņēmieniem līdz gudriem risinājumiem, kurus atzinīgi vērtē gan iesācēji, gan pieredzējuši dārzkopji. Apskatīsim efektīvākos izmantošanas veidus soli pa solim, lai maksimāli izmantotu nopļauto zāli.
Mulčēšana – dabisks risinājums no pļavas. Smalcinātu zāli vienmērīgi izkaisiet pa zālienu, puķu vai dārzeņu dobēm. Slānim nevajadzētu pārsniegt 1–2 cm. Izmantojiet nedaudz izžuvušu zāli, lai tā neveidotu slapjas, sablīvētas kaudzes. Šāda mulča palīdz saglabāt augsnē mitrumu, kavē nezāļu augšanu un pakāpeniski bagātina augsni ar barības vielām. Tomēr jāuzmanās – pārāk biezs slānis var sākt pūt un radīt nepatīkamu smaku. Karstā laikā mulča aizsargā augsni no pārkaršanas, bet lietus laikā palīdz saglabāt tās struktūru, pasargājot no izskalošanās.
Kompostēšana – zāle kā komposta aktivizētājs
Ja jums ir komposta kaudze, nopļautā zāle var būt viena no tās galvenajām sastāvdaļām. Tā satur daudz slāpekļa, tāpēc tā veicina ātru organisko vielu sadalīšanos. Zāli sajauciet ar sausām lapām, smalki sagrieztiem zariem un nedaudz zāģu skaidu – šie materiāli piešķirs kompostam nepieciešamo oglekli. Ieklājiet zāli kārtās, kas nepārsniedz 5–10 cm, pārklājot ar sausiem materiāliem un rūpējoties, lai kaudzē varētu cirkulēt gaiss. Ja zāli sakrauj pārāk blīvi, tā sāk pūt un izdala nepatīkamu skābu smaku.
Pirms zāles pievienošanas kompostam, to vēlams žāvēt vienu vai divas dienas saulē – tā samazināsies mitrums un sadalīšanās sāksies straujāk. Pēc 6–8 nedēļām, ja kompostu regulāri apmaisīsiet, iegūsiet tumšu, irdenu kompostu, kas baros zālienu, dobes un puķupodus. Atcerieties – nekādā gadījumā neizmantojiet ar herbicīdiem apstrādātu zāli, jo ķīmiskās vielas var sabojāt visu kompostu un kaitēt augiem.
Zāles iearšana augsnē
Zāles iearšana augsnē ir efektīvs veids, kā vienlaikus utilizēt lielu zāles apjomu, ja konkrētajā augsnes daļā nav kultūraugu. Šī metode ir piemērota pēc ražas novākšanas, rudens lapu sezonā vai veidojot jaunas dobes. Vienmērīgi izklājiet zāli dažus centimetrus biezā slānī uz augsnes un iedziļiniet ar lāpstu līdz apmēram 15 cm dziļumam. Zāle sāk sadalīties, bagātinot augsni un padarot to auglīgāku.
Šāda augsne labāk notur mitrumu un barības vielas, piesaista sliekas un kļūst dzīvīgāka. Kad kokiem nobirst lapas, zālei var pievienot granulētus liellopu mēslus. Tie ir bez smakas, nesmērējas, un mitrumā tie uzbriest, sadalās un bagātina augsni ar minerālvielām, kas būs vērtīgas pavasarī.
Lasi vēl: Kāds ir pats labākais mēslojums tavam dārzam, ņemot vērā visas vajadzības
Virca – šķidrais mēslojums no zāles
Lai ātri iegūtu šķidru mēslojumu, ievietojiet nopļauto zāli plastmasas spainī (metāla trauks neder, jo tas reaģē ar skābo maisījumu), pārlejiet ar lietus ūdeni proporcijā 1:2 (viena daļa zāles, divas daļas ūdens). Aizsedziet ar vāku, taču ne cieši, lai gāzes var izplūst. Uzglabājiet divas nedēļas ēnainā vietā, katru dienu maisot ar koka nūjiņu, lai nodrošinātu skābekli un paātrinātu rūgšanu.
Pēc norādītā laika maisījumu izkāsiet, zāles atliekas pievienojiet kompostam, bet iegūto šķidrumu atšķaidiet ar ūdeni proporcijā 1:10. Ar šo mēslojumu laistiet puķes, dārzeņus vai zālienu – tas nodrošinās augiem slāpekli, mikroelementus, stiprinās saknes un veicinās augšanu.
Mulčēšana nezāļu zonās
Nezāles bieži sastopamas gar ēku pamatiem, žogiem, sētām vai grāvjiem. Tā vietā, lai tērētu laiku ravēšanai, izveidojiet 10 cm biezu mulčas kārtu no nopļautās zāles. Šāda barjera neļaus nezālēm saņemt gaismu un ūdeni, tādējādi tās izzudīs. Zāle vairāku mēnešu laikā sadalīsies, sniedzot ilgstošu efektu.
Tomēr paturiet prātā – kad mulča vairs nav, nezāles var atkal izlauzties. Šādā gadījumā atkārtojiet procesu vai nomainiet to ar jaunu mulču. Ja parādās nelielas nezāles, var izmantot sūnu apkarošanas līdzekli ar nonānskābi.
Cik bieži pļaut zālienu? Lai uzturētu zālienu veselīgu, to vēlams pļaut ik pēc 3–4 dienām pavasarī un vasaras sākumā. Mulčas biezumu pielāgojiet laikapstākļiem: mitrā laikā izvēlieties plānāku slāni, lai augsne varētu elpot, bet karstā laikā – nedaudz biezāku, lai saglabātu mitrumu. Lielisks palīgs būs mulčēšanas pļaujmašīna, kas nopļauto zāli sasmalcina un vienmērīgi izkaisa, samazinot nepieciešamību pēc grābšanas.
