Latvija plāno ieviest pilnīgi jaunu nodokli, kas ietekmēs plašu cilvēku loku un dažādas nozares, tai skaitā arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar digitālajiem pakalpojumiem.
Šis nodoklis ir paredzēts, lai veicinātu un atbalstītu konkrētu produktu izstrādi, tādējādi stimulējot attīstību nozarei. Jaunais nodoklis būs neliels – tikai 3,5% apmērā no abonēšanas maksas, un atbildība par tā nomaksu būs uz pašām straumēšanas platformām, nevis to lietotājiem.
Tomēr praksē ir jāņem vērā, ka šādas izmaiņas bieži vien novērojamas arī abonēšanas cenu pieaugumā, kas var tieši ietekmēt gala patērētājus. Tādējādi pat neliels nodokļa pieaugums var izraisīt cenu kāpumu, kas būs jūtams lietotājiem visā valstī.
Ideja par šo jauno nodokli tika apspriesta jau pirms gada, un toreiz savu viedokli par to pauda arī juridiskā firma Sorainen. Tiek prognozēts, ka šis, tā dēvētais, Netflix nodoklis varētu gadā ienest aptuveni 600 000 eiro, kuri tiks novirzīti Nacionālā kino centra darbībai, tādējādi veicinot vietējā kino un seriālu attīstību un ražošanu.
Vai tas mūs ietekmēs?
Šis nodoklis neattieksies uz straumēšanas platformām, kas jau iegulda līdzekļus Latvijas kino nozarē, piemēram, Tet un Go3 būs atbrīvotas no šī nodokļa maksāšanas. Šāda veida nodoklis jau ir ieviests aptuveni 20 valstīs visā pasaulē. Piemēram, Francijā nodokļa likme sasniedz 25%, savukārt Bulgārijā tā ir tikai 2% no abonēšanas maksas. Latvijā plānots šo nodokli ieviest šī gada vidū, kas varētu ietekmēt nozares attīstību un straumēšanas pakalpojumu izmaksas.
Tomēr tas vēl nav viss.
Jauno nodokli plānots piemērot straumēšanas uzņēmumiem, un tā galvenais mērķis ir veicināt vietējā satura ražošanu un nodrošināt, ka Latvijā radītie darbi tiek plašāk izrādīti šajās platformās. Nodoklis, kas sastādīs 3,5% no straumēšanas platformu iegūtajiem abonēšanas ieņēmumiem Latvijas tirgū, varētu gadā ienest aptuveni 600 000 eiro.
Šie līdzekļi tiks novirzīti Nacionālajam kino centram, lai atbalstītu konkursus un iniciatīvas, kas veicina vietējo filmu un seriālu izstrādi. Šis nodoklis būs jāapmaksā nevis patērētājiem, bet gan straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti valstī vai nē.
Citu valstu pieredze rāda, ka šāda nodokļa ieviešana nav tieši saistīta ar abonēšanas maksas pieaugumu, un tas var būt ietekmējis tikai daļēji cenu kāpumu. Kino producents Andrejs Ēķis atzinīgi novērtēja šo nodokļa ieviešanas ideju, uzsverot, ka tas ir loģisks solis vietējā satura atbalstam. Viņš norādīja, ka šāds instruments ir īpaši nozīmīgs maza tirgus apstākļos, jo tas palīdz veicināt pašmāju stāstu un filmu radīšanu, kas ir būtiski Latvijas kino industrijas attīstībai.
Perfektas plānās pankūkas: šefpavārs atklāj, kāds ir galvenais noslēpums, lai tās tādas izdotos
Eiropā abonēšanas maksas nodokļa likmes atšķiras ievērojami – Bulgārijā tas ir tikai 2%, savukārt Francijā nodoklis sasniedz pat 25%, kas liecina par dažādām pieejām attiecībā uz vietējā satura atbalsta nodokļu regulējumu.
