Šodien tiek publicēti revidētie Latvenergo koncerna finanšu rezultāti par 2017. gadu; AS “Latvenergo” valde tos ir apstiprinājusi 2018. gada 17. aprīlī.
2017. gadā Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 milj. eiro lielus ieņēmumus. Par 38 % ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 milj. eiro, un tādējādi 2017. gads ir bijis īpaši veiksmīgs. Pagājušajā gadā Latvenergo koncerns arī sekmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Igaunijā un ir atzīts par Baltijā vērtīgāko enerģētikas uzņēmumu.
Līdz ar Latvenergo konsolidēto un AS “Latvenergo” 2017. gada pārskatu tiek publicēts Ilgtspējas pārskats, kas sagatavots atbilstoši GRI Standards vadlīniju prasībām, un AS “Latvenergo” Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2017. gadu.
Āris Žīgurs, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs, raksturojot 2017. gadu, uzsver: “Pārmaiņas un modernizācija – šādā zīmē ir aizritējis Latvenergo koncerna stratēģijas 2017.-2022. gadam pirmais gads. Tas bijis īpaši piesātināts ar notikumiem un jauniem izaicinājumiem, kas būs nozīmīgi turpmākajā enerģētikas attīstībā. Mūsu laikmeta tehnoloģiskais izrāviens un proaktīvu lietotāju prasības rada arī jaunas iespējas, un mēs esam gatavi tās izmantot.
Īpaši lepojamies ar augstu elektroenerģijas izstrādi – 2017. gadā Latvenergo koncernā saražotas 5,7 TWh elektroenerģijas. Lielākā nozīme bija ražīgai elektroenerģijas izstrādei Daugavas hidroelektrostacijās – pēc vairākiem gadiem, kas Latvijā aizvadīti ar salīdzinoši zemu ūdens līmeni Daugavā, pērn bija liela ūdens pietece un līdz ar to elektroenerģijas ražošanai īpaši veiksmīgs gads.
Pagājušajā gadā Latvenergo koncerns ir apliecinājis savu nozīmi valsts ekonomikā kā atbildīgs elektroenerģijas ražotājs, kura pieņemtie lēmumi ir palīdzējuši samazināt obligātā iepirkuma komponentes apmēru.”
Enerģijas ražošana
2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražotās elektroenerģijas apjoms ir viens no vēsturiski lielākajiem – 5 734 GWh, kas ir par 22 % vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā ir pieaudzis par 74 % un ir 4 270 GWh (2016. gadā – 2 449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicināja ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ņemot vērā sekmīgo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir par 36 % mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1 411 GWh.
Saražotās siltumenerģijas apjoms 2017. gadā ir samazinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 2 612 GWh, ko noteica salīdzinoši siltāki laika apstākļi apkures sezonā, kā arī jaunu siltuma ražotāju ienākšana tirgū.
Tirdzniecība
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem elektroenerģijas tirgotājiem Baltijā. Koncerna elektroenerģijas tirgus daļa 2017. gadā ir aptuveni 27 % no kopējā Baltijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma. 2017. gadā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā pārdotas 6,9 TWh elektroenerģijas: Latvijā – 4,6 TWh, Lietuvā – 1,3 TWh un Igaunijā – 1 TWh.
2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un Latvenergo koncerns uzsāka dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Latvijā un Igaunijā.
Finanšu rezultāti
Latvenergo koncerna ieņēmumi 2017. gadā ir saglabājušies 2016. gada līmenī un sasniedz 925,6 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Daugavas HES ir sekmējis arī koncerna peļņas pieaugumu. Bez saimnieciskās darbības peļņu papildus pozitīvi ietekmēja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma Latvijā. Latvenergo koncerna EBITDA pārskata gadā ir palielinājusies par 38 % un sasniedz 541,7 milj. eiro. Savukārt 2017. gadā koncerna peļņa ir 322,0 milj. eiro, un tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta 172,9 milj. eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa 149,1 milj. eiro*. No gūtās peļņas atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžetu 2018., 2019., 2020. gadam” turpmākajos gados valsts budžetā maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2018. gadā ir 94,2 milj. eiro, 2019. gadā 132,9 milj. eiro un 2020. gadā 127,1 milj. eiro.
2018. gada 14. martā Moody’s saglabāja nemainīgu AS “Latvenergo” kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Vērtējot AS “Latvenergo” kredītreitingu, Moody’s ir ņēmusi vērā vienreizējo kompensāciju un turpmākās izmaiņas Rīgas TEC atbalsta intensitātē, kā arī AS “Latvenergo” pamatkapitāla samazinājumu.
Investīcijas
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 43,1 milj. eiro jeb 21 % un ir 243,8 milj. eiro. Pieaugumu sekmēja lielākas investīcijas pārvades un ražošanas segmentos. Turpinot Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta īstenošanu, pārskata gadā tajā investēti 41,8 milj. eiro. Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisku investīciju apjomu esam ieguldījuši tīklu modernizācijā. Investīciju apjoms tīklu aktīvos ir 65 % no kopējām investīcijām.
Tautsaimnieciskā nozīme
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. 2017. gadā koncerns valsts budžetā ir iemaksājis 238 milj. eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 90 milj. eiro.
AS “Latvenergo” ir veicinājusi obligātā iepirkuma komponentes samazināšanos – tā no 2018. gada 1. janvāra ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējo 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro/MWh. Tas bija iespējams līdz ar AS “Latvenergo” pieteikšanos vienreizējas kompensācijas saņemšanai no Latvijas valsts 2017. gada oktobrī, vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem Rīgas TEC. 2017. gada 21. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, atbilstoši kuram AS “Latvenergo” tiek izmaksāta kompensācija 454 milj. eiro apmērā. Lai rastu finansējumu kompensācijai, valsts kā AS “Latvenergo” akcionārs izmanto savas tiesības samazināt AS “Latvenergo” pamatkapitālu.
Stratēģiskā attīstība
Ņemot vērā Latvenergo koncerna stratēģijā noteiktos attīstības virzienus, 2017. gada 14. novembrī AS “Latvenergo” valde apstiprināja Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Programmas stratēģiskās attīstības sadaļa ietver plānu nozīmīgāko stratēģisko projektu īstenošanai. Savukārt efektivitātes sadaļa paredz koncerna procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju nolūkā uzturēt koncerna rentabilitāti ilgtermiņā. Tas ir apjomīgākais koncerna darbības optimizācijas plāns pēdējā desmitgadē, tā īstenošana ļaus ilgtermiņā palielināt koncerna vērtību un saglabāt konkurētspēju atvērtā tirgū un dinamiskajā enerģētikas nozarē.
Ilgtspējas pārskats
Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskats par 2017. gadu pirmo reizi ir sagatavots atbilstoši jaunajām GRI Standards vadlīniju prasībām. Pārskatā ir pieejama izvērsta informācija par koncernu, tā pārvaldību un darbības segmentiem. Tāpat dokumentā izklāstīta informācija par koncerna darbībai būtiskākajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem. 2017. gada Ilgtspējas pārskatu ir revidējis SIA “Ernst &Young Baltic”.
Korporatīvā pārvaldība
Pārskata gadā sekmīgi veikti uzlabojumi koncerna korporatīvās pārvaldības jomā. Ar diviem padomes locekļiem stiprināta Revīzijas komiteja. AS “Latvenergo” padome izveidojusi Cilvēkresursu komiteju, kuras galvenie uzdevumi saistīti ar atlases procesu, atalgojumu, darbības snieguma novērtēšanu un amatu savienošanu.
Līdz ar Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem publicēts arī AS “Latvenergo” Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2017. gadu. Korporatīvās pārvaldības ziņojums apliecina, ka Latvenergo koncernā būtiskos aspektos ievēroti visi uz tā darbību attiecināmie labas korporatīvās pārvaldības principi. Korporatīvās pārvaldības ziņojuma sagatavošana tika uzsākta 2012. gadā līdz ar obligāciju emisijas programmas uzsākšanu un emitēto obligāciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā. Ziņojums sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam un AS “Nasdaq Riga” 2010. gadā izdotajiem “Korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā”.
Latvenergo koncerna 2018. gada starpperiodu pārskati tiks publicēti Finanšu kalendārā norādītajos datumos.
* 2017. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri un kas paredz atšķirīgu UIN piemērošanas kārtību salīdzinājumā ar bijušo UIN likumā noteikto.
Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu nosacījumiem atliktā nodokļa saistības netiek atzītas. Iepriekšējos gados uzkrātās (sākot no 1997. g. līdz 2017. g.) atzītās atliktā nodokļa saistības (149,1 milj. eiro) tiek reversētas 2017. gada pelņas vai zaudējumu aprēķinā. Atliktā nodokļa reversēšana neietekmē Latvenergo koncerna naudas plūsmu un nepalielina finanšu līdzekļus.