Krievijas pirmā misija uz Mēnesi 47 gadu laikā cieta neveiksmi, kad tās kosmosa kuģis “Luna-25” ietriecās Mēnesī pēc tam, kad radās problēmas, gatavojoties pirms nolaišanās orbītā, tādējādi uzsverot kādreiz varenās kosmosa programmas pagrimumu pēcpadomju laikā.
Krievijas valsts kosmosa korporācija Roskosmos paziņoja, ka sestdien plkst. 11.57 tā zaudēja kontaktu ar kuģi pēc problēmas, kas radās, kad tas tika virzīts uz pirmsnosēšanās orbītu. Mīksta nolaišanās bija plānota pirmdien.
“Aparāts pārvietojās neparedzamā orbītā un pārtrauca eksistēt sadursmes ar Mēness virsmu rezultātā,” teikts Roskosmos paziņojumā.
Tajā teikts, ka ir izveidota īpaša starpresoru komisija, lai izmeklētu aparāta “Luna-25”, kura misija Maskavā bija raisījusi cerības, ka Krievija atgriežas lielo spēku sacensībās par Mēnesi, bojāejas iemeslus.
Šī neveiksme uzsvēra Krievijas kosmosa spēku lejupslīdi kopš aukstā kara slavas dienām, kad Maskava 1957. gadā pirmā palaida satelītu Zemes orbītā – Sputnik 1 – un padomju kosmonauts Jurijs Gagarins 1961. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas devās kosmosā.
Tas notiek arī laikā, kad Krievijas 2 triljonus ASV dolāru vērtā ekonomika saskaras ar lielāko ārējo izaicinājumu pēdējo desmitgažu laikā – gan Rietumu sankciju spiedienu, gan cīņu lielākajā sauszemes karā Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Lai gan misijas uz Mēnesi ir velnišķīgi sarežģītas un daudzi ASV un Padomju Savienības mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi, Krievija nav mēģinājusi veikt misiju uz Mēnesi kopš Luna-24 1976. gadā, kad Kremlī valdīja komunistu līderis Leonīds Brežņevs.
Krievijas valsts televīzija ziņu par Luna-25 bojāeju pusdienlaikā ierindoja 8. vietā un atvēlēja tai tikai 26 sekundes pēc ziņām par ugunsgrēkiem Tenerifē un 4 minūšu ziņu sižeta par profesionālo brīvdienu krievu pilotiem un apkalpēm.
Krievija sacentās ar Indiju, kuras kosmosa kuģim Chandrayaan-3 šonedēļ ir plānots nolaisties uz Mēness dienvidpola, un plašākā nozīmē – ar Ķīnu un ASV, kurām abām ir vērienīgas ambīcijas Mēness jomā.
Kad parādījās ziņas par Luna-25 neveiksmi, Indijas Kosmosa izpētes organizācija (ISRO) vietnē X, kas agrāk bija Twitter, paziņoja, ka Chandrayaan-3 nolaidīsies 23. augustā.
Krievijas amatpersonas bija cerējušas, ka Luna-25 misija parādīs, ka Krievija var konkurēt ar lielvarām kosmosā, neraugoties uz tās postpadomju pagrimumu un milzīgajām Ukrainas kara izmaksām.
“Lidojuma kontroles sistēma bija neaizsargāta joma, kurā bija jāveic daudzi labojumi,” sacīja Anatolijs Zaks, www.RussianSpaceWeb.com, kas seko Krievijas kosmosa programmām, radītājs un izdevējs.
Zaks sacīja, ka Krievija arī bija izvēlējusies daudz vērienīgāku nolaišanos uz Mēness, pirms uzsākt vienkāršāku orbitālo misiju – Padomju Savienības, Amerikas Savienoto Valstu, Ķīnas un Indijas ierastā prakse.
Avārija varētu ietekmēt Krievijas Mēness programmu, kurā turpmākajos gados ir paredzētas vēl vairākas misijas, tostarp iespējami kopīgi centieni ar Ķīnu.
Krievijas zinātnieki ir vairākkārt sūdzējušies, ka kosmosa programmu ir vājinājuši slikti vadītāji, kas vēlas nereālistiskus kosmosa projektus, korupcija un Krievijas postpadomju zinātniskās izglītības sistēmas stingrības samazināšanās.
“Tas ir tik skumji, ka nebija iespējams nolaist aparātu,” teica vadošais padomju fiziķis un astronoms Mihails Marovs.
Pēc tam, kad tika paziņots par Luna-25 neveiksmi, 90 gadus vecais Marovs tika hospitalizēts Maskavā, lai gan sīkāka informācija par to, ar ko viņš slimoja, nebija pieejama.
Marovs laikrakstam “Moskovskij komsomoļec” sacīja, ka viņš cer, ka avārijas iemesli tiks apspriesti un rūpīgi izpētīti.
“Iespējams, šī bija mana pēdējā cerība, ka mūsu Mēness programma atdzims,” viņš teica.