Zāģu skaidas šķiet ideāls mulčas materiāls, taču dārznieki zina: svaigas zāģu skaidas var būt kaitīgas. Vasarā tās no augsnes atņem slāpekli, atņemot augiem barības vielas.
Noslēpums ir tāds, ka koksne sadalās lēni un šim procesam ir nepieciešams slāpeklis. Tā rezultātā augi sāk badoties.
Rudenī situācija mainās, norāda pieredzes bagāti dārznieki. Šajā laikā augsnē aktivizējas baktērijas, kas sadala organiskās vielas un atgriež barības vielas.
Īpaša loma ir slāpekli fiksējošiem mikroorganismiem. Tie saista slāpekli no gaisa un kompensē tā trūkumu augsnē.
Zāģu skaidas kļūst par sabiedroto, nevis ienaidnieku. Tās aizsargā saknes no sala un saglabā mitrumu. Līdz pavasarim baktērijām ir laiks pārstrādāt daļu koksnes. Augsne kļūst irdena un auglīgāka.
Agronomi uzsver, ka rudens ir labākais laiks mulčēšanai ar zāģu skaidām. Šajā periodā augiem vairs nav nepieciešama aktīva augšana, un nav konkurences par slāpekli.
Turklāt ziemojošie mikroorganismi darbojas lēni, bet stabili, liekot pamatu pavasara augšanai. Zāģu skaidas arī palīdz kontrolēt nezāles. Zem mulčas kārtas tās nesaņem gaismu un iet bojā.
Daži dārznieki zāģu skaidām pievieno urīnvielu vai kūtsmēslus. Tas paātrina sadalīšanās procesu un padara mulču vēl labvēlīgāku.
Ir svarīgi atcerēties, ka skujkoku zāģu skaidas paskābina augsni. Tas ir ieguvums skābi mīlošām kultūrām, bet citiem labāk der lapu koku zāģu skaidas.
Pieredzējuši dārznieki iesaka uzklāt slāni, kas nav biezāks par 5–7 centimetriem. Biezāks slānis var ierobežot gaisa cirkulāciju.
Pavasarī mulču var viegli iejaukt augsnes virskārtā. Tas uzlabo augsnes struktūru un paātrina sasilšanu. Zāģu skaidas kļūst par daļu no dabiskā cikla. Tās atgriež augsnē to, ko koki kādreiz paņēma.
Rudens mulčēšana nav tikai dārzkopības tehnika. Tas ir veids, kā sadarboties ar dabu, nevis pret to. Tāpēc zāģu skaidas rudenī no apdraudējuma pārvēršas par resursu, padarot dārzu stiprāku ziemas izaicinājumiem.
