Augsnes auglību ietekmē ne tikai ģeogrāfija, bet arī nekontrolēta cilvēka darbība lauksaimniecībā izraisa tās noplicināšanos un paskābināšanos
Daudzos reģionos jau kopš senākiem laikiem auglīgās augsnes ir kļuvušas skābas un vairs nav īpaši piemērotas vairuma labības, augļu un dārzeņu kultūru audzēšanai. Lai nodarbotos ar kvalitatīvu lauksaimniecību uz lauka vai vienkārši iegūtu labu ražu dārziņā gadu no gada, ir jākontrolē augsnes agroķīmiskie rādītāji – jānodod paraugi un savlaicīgi jāreaģē uz novirzēm no normas.
2024.gada pirmajā ceturksnī vairāki speciālisti veica augsnes paraugu izpēti. Par laimi, novirzes no normas pēc pH līdzsvara netika konstatētas, tomēr zemes kvalitātes saglabāšanas jautājumos vienmēr jābūt modriem. Speciālisti pastāstīja, kāpēc ir svarīgi noteikt augsnes skābumu, kāpēc tas jādara tieši profesionāli, kā tikt galā ar augsnes paskābināšanos savā zemē un ko var audzēt šādās augsnēs.
KAS IR SKĀBA AUGSNE
Augsnes ar zemu pH tiek uzskatītas par skābām un rada problēmas vairuma augu audzēšanai. Skābuma pieaugumu izraisa pārmērīgs skābju daudzums vai sārmu elementu trūkums, kas negatīvi ietekmē augsnē notiekošos procesus. Šādā vidē barības vielas tiek izskalotas, un veidojas kaitīgi alumīnija un dzelzs savienojumi.
Par neitrālu tiek uzskatīta augsne ar pH 7. Pie rādītājiem 5–6,9 – tā ir vāji skāba, 4,6–5 – vidēji skāba, 4,1–4,5 – skāba, 3,8–4 – stipri skāba, bet virs 7 – sārmaina, skaidro speciālisti.
Dabiskie augu trūdošie procesi sākotnēji var paaugstināt skābumu, pateicoties CO₂ izdalīšanai un ogļskābes veidošanās procesam. Pat auglīgais melnzemes vai smilšainais augsnes tips var mainīt savas īpašības cilvēka darbības rezultātā, īpaši pārmērīgi lietojot slāpekli saturošus un citus ķīmiskos mēslojumus.
Kā noteikt augsnes skābumu savā zemē? Vērojiet lietus ūdens uzkrāšanos zemienēs – rūsas krāsas tonis, tumši dzeltens nogulsnes slānis un varavīksnes plēvīte uz virsmas liecina par skābu augsni. Pēc ziemas skāba augsne bieži ir pārklāta ar baltu vai pelēkzaļu pārklājumu. Svarīgs indikators ir arī podzolētais slānis ar pelnus atgādinošiem plankumiem tieši zem auglīgā slāņa. Skābumu iespējams noteikt arī pēc nezālēm: skābu vidi mīl sīkstulis, kosa, gundega, ceļmallapa un skābene; vāji skābu – vārpata, dadzis un kumelīte.
Ir vienkārša metode ar lakmusa papīru: sajauciet 20 g augsnes ar 50 g ūdens, sakratiet un atstājiet diennakti nostāvēties. Caurspīdīgajā šķīdumā iemērciet violeto lakmusa papīru – ja tas kļūst sarkans, augsne ir skāba; ja krāsas maiņa ir neliela, tad reakcija ir tuva neitrālai. Tomēr šī metode dod tikai aptuvenu priekšstatu, nevis precīzu skābuma pakāpi.
Augsnes tipu var noteikt arī ar etiķi – ja uzlejot dažas pilītes, veidojas burbuļi, augsne ir neitrāla vai sārmaina; ja reakcijas nav – tā ir skāba. Visprecīzākos un uzticamākos rezultātus dod profesionālu paraugu ņemšana, ko ar modernām iekārtām veic testēšanu.
KĀ SKĀBA AUGSNE IETEKMĒ AUGUS
Skāba augsne kaitē augiem, palēninot sakņu attīstību un apgrūtinot svarīgu elementu – fosfora, magnija, kālija un kalcija – uzņemšanu. Tas izraisa nepietiekamu augu barošanos. Savukārt sārmainās augsnēs grūtāk pieejami citi mikroelementi – magnijs, cinks un bors. Turklāt augsnes mikroorganismi, kas nepieciešami augsnes struktūras veidošanai, efektīvi darbojas tikai vāji skābā vidē.
KĀ ATSKĀBINĀT AUGSNI
Kaļķošana ir visefektīvākā metode, lai neitralizētu brīvās skābes augsnē. Reaģējot ar ūdeni, notiek reakcija, kas sadala skābos savienojumus. Šis process ne tikai samazina skābumu, bet arī vispusīgi uzlabo augsnes īpašības un auglību. Kaļķa ievadīšanā jābūt uzmanīgam, jo tā strauji maina augsnes pH, ietekmējot augu barošanu. Labākais laiks atskābināšanai ir rudenī – līdz pavasarim ķīmiskie procesi būs pabeigti.
Ja izmanto neapdzēstu kaļķi, tas vispirms jāuzlej ar aukstu ūdeni. Dārzkopībā biežāk lieto dzēsto kaļķi jeb “pūšamo kaļķi”, kuras deva atkarīga no augsnes tipa.
Skābām augsnēm labi der dolomītkaļķis – sasmalcināts dolomīts. Tas normalizē pH un bagātina augsni ar mikroelementiem, darbojas kā mēslojums. Smagām augsnēm tas īpaši efektīvs, jo uzlabo struktūru un palīdz cīnīties ar dažādām problēmām un kaitēkļiem. Dozēšana: 500 g/m² skābām, 300 g/m² vidēji skābām un 200 g/m² vāji skābām augsnēm, iestrādājot 15–20 cm dziļumā.
Koksnes pelni arī labi atskābina augsni un atbaida kaitēkļus. Dozēšana: 0,5 kg/m² skābām, 0,4 kg/m² vidēji skābām un 0,3 kg/m² vāji skābām augsnēm. Bērza pelni ir visefektīvākie – lietojiet 1–1,5 kg/m². Ja pelni no nezālēm vai lakstiem – devu palieliniet līdz 2–2,5 kg/m².
Krīts kā dabisks atskābinātājs jāizmanto samalts (daļiņas <1 mm), lai efekts būtu ātrs. Dozēšana: 550–700 g/m² skābām, 400 g/m² vidēji skābām, 250–300 g/m² vāji skābām augsnēm. Ģipša pulveris darbojas tikai skābā vidē, selektīvi. Tas neitralizē skābi, pēc reakcijas kļūst neaktīvs. Ja pH mainās, tas atkal aktivizējas. Dozēšana: 150–200 g/m² vāji skābām, 400 g/m² stipri skābām augsnēm.
Siderāti (lupīna, rapša, sinepes, facēlija, auzas, doniņš, eļļas redīsi, kvieši) – laba alternatīva kaļķošanai. Tie baro augsni un nebojā to. Agrā pavasarī var sēt, pateicoties sala izturībai. Zālienam: sajauciet siderātu sēklas ar smiltīm, iestrādājiet ~2 cm dziļumā. Vasarā laistiet, bet rudenī nopļauto zāli ieariet zemē. Ja skābums liels – atkārtojiet nākamgad. Cepamās sodas izmantošana nav ieteicama! Bez precīziem mērījumiem nav iespējams noteikt drošu devu, bet nātrijs ir kaitīgs augiem.
Lasi vēl: Šī sastāvdaļa liks jūsu drēbēm izskatīties kā jaunām — nav nepieciešama skalošana vai cepamā soda
AUGI, KAS PREFERĒ SKĀBU AUGSNI
Skābumu ne vienmēr jāneitralizē – daudzi augi tajā labi jūtas. Mežu augi, piemēram, papardes, ir pielāgojušies skābai videi. Tie ne tikai izdzīvo, bet pat plaukst šādos apstākļos. Skāba augsne ir ideāla skujkokiem: korejas baltegle, ginks, dažādi kadiķi, lapegles, zilo un serbu egļu šķirnes, kā arī visas priedes. Melnalkšņi un bērzi arī labi aug skābā vidē. Tie ir pieticīgi, bet dod priekšroku vieglām, smilšmāla augsnēm ar pH 5,0–7,0.
Krūmi, kas mīl skābu zemi: vilkābele, magnolija, sarkanais un purva ozols, visi pīlādži. Labi aug auglīgā augsnē ar pH 5,5–7,0, apstrādātā vismaz 50 cm dziļumā. Arī Kanādas irbene, visi Tunberga bārbeles veidi, pundurbērzs un cidonijas pieņem šādu vidi. Vērešveidīgie augi – ideālie kandidāti skābai augsnei (pH 3,8–4,8): andromeda, dažādi virši, dabēcijas, lielākā daļa eriku, kalmijas, pernetijas, visi rododendri, brūklenes un mellenes.
Vīteņaugi: kāpelējošā hortenzija, pieclapu vīteņplūme, japāņu skizofraga, liellapu aktinīdija. Vajadzīga auglīga, viegla, gaisa caurlaidīga vide ar pH 5,5–6,5. Dārzeņu kultūras: pie pH 5,5–6,0 labi aug kartupeļi, ziedkāposti, kolrābji, sēklas augļi, kā arī ar zināmu piepūli – gurķi, burkāni un salāti. Lilijas, flokši, ogu kultūras (upeņu, irbeņu, avenāju, dārza zemeņu) labi jūtas neitrālā augsnē. Kukurūza, ķirbji, redīsi dod priekšroku skābai videi (pH 4,5–5,5), kas ir piemērota arī kartupeļiem, tomātiem un kazenēm.
