Latvijā tuvākajā nākotnē ziemas mēnešos varētu sasniegt -40 grādu temperatūru, bet vasarā – pat +40 grādus, kā iemeslu tam norāda klimata izmaiņas.
Ledāju kušana un nokrišņu pieaugums globālās sasilšanas dēļ var apturēt Atlantijas okeāna straumes, izraisot krasu temperatūras kritumu Ziemeļeiropā, brīdina zinātnieki.
Pētījumi liecina, ka šis scenārijs ir neizbēgams, lai gan precīzs laiks nav zināms – tas var notikt tuvāko gadu laikā. Vidējā temperatūra Britu salās un Skandināvijā varētu pazemināties par 10–30 grādiem, bet Baltijas valstīs – mazāk, tomēr iespējamas lielas temperatūras svārstības ar ekstremāliem aukstuma un karstuma periodiem.
Šādos apstākļos pārtikas ražošana Ziemeļeiropā būtu iespējama tikai apkurināmās siltumnīcās vai pazemes telpās, jo brīvā dabā augošajiem kultūraugiem traucētu pavasara un rudens salnas, kā arī īsā augšanas sezona. Tuvāk ekvatoram un dienvidu puslodē pieaugošais karstums radīs pārtikas iegūšanas grūtības, kas veicinās klimata bēgļu pieplūdumu Eiropā.
Atklāj arī citas globālās sasilšanas radītās problēmas, tostarp karstuma, sausuma, plūdu un meža ugunsgrēku pieaugumu. Globālā sasilšana ir vidējās Zemes temperatūras pieaugums, ko izraisa cilvēka darbība. Šis process, kas sākās 19. gadsimta beigās, turpina paātrināties. Lai gan daudzi skeptiķi saista klimata pārmaiņas ar dabiskajiem procesiem, pierādījumi norāda, ka galvenais iemesls ir cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes. Ja netiks veikti pasākumi temperatūras pieauguma palēnināšanai, sekas būs neatgriezeniskas.
Globālā sasilšana pirmo reizi tika apspriesta 20. gadsimta piecdesmitajos gados, kad radās šis jēdziens. Zinātnieki, pētījot Saules aktivitāti un magnētiskā lauka izmaiņas, secinājuši, ka Saules periodi mainās ik pēc 11 gadiem, bet globālā sasilšana ietekmē klimatu neatkarīgi no šiem cikliem.
Lasi vēl: Eksperts nosauc vienu zvaigžņu zīmi, kura būs veiksmīga 2025.gadu iesākot
2023.gads tika atzīts par visu laiku karstāko, un 2024. gadā temperatūra, pēc prognozēm, paaugstināsies vēl vairāk – vidēji par 1,3–1,6 grādiem. Tas tiek saistīts ar El Niño fenomenu, kas izraisa ūdens temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā un ietekmē globālo klimatu. El Niño, kas novērots kopš 2023. gada augusta, var ilgt līdz pat gadam. Tā rezultātā gada vidējā temperatūra pasaulē palielinās par 0,2–0,3 grādiem, mainot gaisa plūsmas virzienu un izraisot ekstremālus laikapstākļus, piemēram, sausumu, plūdus, vētras un viesuļvētras.