Ir izstrādāts un publiski pieejams Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums par “Rail Baltica” projektu.
Tas ir apjomīgs dokuments, kuru sagatavotāji ir atbildīgi par tā saturu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem.
Šajā rakstā koncentrēšos uz Rail Baltica projekta pārvaldību (skatīt ziņojuma 2. nodaļu). Ziņojumā norādīts, ka projekta būvniecību nav iespējams atcelt vienīgi finansējuma trūkuma dēļ, jo tā apturēšana radītu ievērojamas izmaksas, tostarp Latvijai būtu jāatmaksā Eiropas Savienībai 1,3 miljardi eiro.
Mūsu finansiālā izvēle
Pašlaik neliels skaits amatpersonu ir ielūkojušās katra Latvijas iedzīvotāja maciņā. Ja pieņemam, ka Latvijā dzīvo 1,882 miljoni iedzīvotāju, tad var aprēķināt, ka katram iedzīvotājam (ieskaitot bērnus) būtu jāiemaksā valsts budžetā gandrīz 700 eiro, un šis projekts varētu tikt noslēgts.
Taču jautājums ir, cik daudz cilvēku varētu šādu summu samaksāt (piemēram, ģimenē ar diviem bērniem viens vecāks būtu jāmaksā 1400 eiro)? Varbūt, ka ar patēriņa kredīta palīdzību tas kļūtu iespējams…
Lai sniegtu salīdzinājumu, ziņojumā secināts, ka Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā izmaksās 5000 eiro uz katru iedzīvotāju (skatīt ziņojuma 54. lpp.), kas ir daudz dārgāk nekā sākotnēji minētie 700 eiro. Un šeit ir skaidrs, ka ar patēriņa kredītu šo summu, iespējams, neizdosies segt.
Tomēr, šķiet, vismaz vienā dokumentā ir precīzi norādīts, cik katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās Rail Baltica, un ir loģiski, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmēģina iegūt atbildes par to, no pieredzējušiem profesionāļiem, kuriem ir zināšanas un kompetence vadīt šādus projektus. Bet kas tieši ir šie profesionāļi un kur mēs varam iegūt informāciju par viņiem?
Ziņojums atklāj, ka Izmeklēšanas komisija 2024. gada 7. novembrī ir secinājusi, ka Satiksmes ministrijai bija jāuzņemas projekta vadība. Protams, Satiksmes ministrija nav fiziska persona, un ministri tajā mainās diezgan bieži, tomēr ir skaidrs, ka atbildes uz jautājumiem par to, cik katram no mums izmaksās Rail Baltica, jāmeklē tieši šajā ministrijā. Vai mēs maksāsim 700 eiro un saņemsim virkni neuzbūvētu objektu, vai arī 5000 eiro, gaidot, kad ātrvilciens beidzot būs gatavs.
Kolektīvā (bez)atbildība
Ziņojumā norādīts, ka viss sākās tālajā 2011. gada nogalē, kad Baltijas valstu premjerministri Tallinā parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā vienojās izveidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmumu AS “RB Rail”. Šis solis tika sperts ar mērķi veicināt Rail Baltica projekta tālāku attīstību un efektīvu Eiropas Savienības CEF garantētā finansējuma apgūšanu.
Valsts kontrole šajos gados ir veikusi apjomīgu darbu un konstatējusi, ka Latvijā trūkst galvenā atbildīgā par Rail Baltica projektu, kā arī nav skaidri definēta projekta organizācija un komunikācija starp visiem iesaistītajiem – parlamentu, valdību, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, AS “RB Rail”, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un citiem dalībniekiem.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka Satiksmes ministrijai bija jāuzņemas projekta vadība. Tāpēc visprātīgāk būtu, ja pārējās ministrijas, valdība un parlaments pildītu atbalsta funkcijas, nevis kā šobrīd, kad valdība atkal apsver un apstiprina piedāvāto Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijā. Projekts tika uzsākts jau 2011. gadā, bet tagad tiek apspriests un turpināts. Kāpēc atkal ieviest to, kas jau sen tika nolēmts?
Vēlos pievērst uzmanību, ka ziņojumā minētajā blokshēmā, kas sākas ar parlamentu un beidzas ar citiem iesaistītajiem, nav skaidri norādīts, kas tieši ir šie “citie iesaistītie”. Patiesībā tie ir konsultanti, inženieri, būvnieki, uzraugi un citi, kas piedalās projekta īstenošanā. Pieļauju, ka Saeimas komisijas uzdevums nebija iet dziļi šajās detaļās, taču ir svarīgi, lai mēs saprastu, par kādiem “citiem iesaistītajiem” ir runa.
Kur esam šodien?
Atbilde uz šo jautājumu ir pavisam konkrēta. Pateicoties amatpersonu un valsts uzņēmumu kolektīvās (bez)darbības rezultātam, mēs visi esam nonākuši kolektīvās nepatikšanās, kas izmērāmas naudas izteiksmē. Un šīs nepatikšanas ir dārgas!
Ironija ir tajā, ka mēs nedzīvojam Šveicē vai kādā citā turīgā Eiropas valstī, un 5000 vai 700 eiro lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir ļoti lielas summas, ko viņiem nav viegli atļauties.