Vai jums kādreiz ir bijusi nepatīkamā sajūta, gaidot, kad iesētās sēklas sāks augt, pastāstīsim kāds ir risinājums
Nereti nākas ilgi gaidīt, līdz tās parādās virs zemes, un pat tad nav garantijas, ka process noritēs raiti un bez problēmām. Taču to var mainīt, ja vien esat apguvuši dažas dārzkopības iemaņas un zināt, kas ir skarifikācija.
Kāpēc sēklas neaug? Nedīgst sēklas? Ir kāds dārzkopju paņēmiens, kas var palīdzēt! Pirms ķeramies pie skarifikācijas skaidrojuma, vērts saprast, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc sēklas neuzdīgst. Pamatojoties uz dārzkopju pieredzi, visbiežākie cēloņi ir šādi:
Foto: Pixabay
Nepietiekama temperatūra – dažu augu sēklām, piemēram, tomātiem vai paprikai, nepieciešams visai augsts siltums (pat virs 20 °C), lai dīgšana varētu sākties.
Pārāk mitrs vai pārāk sauss substrāts – pārāk liels mitrums var izraisīt sēklu pūšanu, bet sausums – to izžūšanu.
Pārāk dziļa iesēšana – ja augsnes slānis virs sēklas ir pārāk biezs, augam var būt grūti izspraukties uz virsmas.
Zema kvalitāte vai pārāk vecas sēklas – vecākas sēklas zaudē spēju dīgt.
Īpaši ciets sēklas apvalks – un šeit nonākam pie būtiskā. Dažu augu sēklām ir ļoti ciets, ūdeni necaurlaidīgs apvalks. Šādā gadījumā ūdens neiekļūst iekšā, un dīgšanas process netiek aktivizēts.
Redzams, ka iemesli var būt dažādi, taču sekas vienādas – vājināta vai pilnīgi apstājusies sēklu dīgšana. Par laimi, dārzniekiem ir risinājums.
Foto: Pixabay
Kas ir skarifikācija?
Skarifikācija ir metode, ar kuru tiek mehāniski vai ķīmiski bojāts sēklas ārējais apvalks. Tās galvenais mērķis ir padarīt sēklas caurlaidīgākas ūdenim un skābeklim, kas paātrina un uzlabo dīgšanas iespējas. Dabā šis process nereti notiek, piemēram, kad dzīvnieki apēd augļus un sēklas. Ceļojot cauri gremošanas sistēmai, sēklu aizsargslānis tiek nedaudz bojāts, padarot to spējīgāku uzdīgt pēc izvadīšanas dabā.
Dārznieki šo procesu atkārto paši, izmantojot vienkāršus instrumentus – un jau pēc dažām dienām iespējams redzēt, kā sēklas sāk augt ātrāk. Nedīgst sēklas? Dārznieku triks dīgšanas paātrināšanai: dažas sēklas iespējams iemērkt uz pāris sekundēm verdošā ūdenī.
Foto: Pixabay
Kā veikt skarifikāciju
Ir dažādas skarifikācijas metodes, atkarībā no sēklu veida un pieejamajiem līdzekļiem. Tās iedala trīs pamat grupās – mehāniskā, karstuma un ķīmiskā skarifikācija.
Mehāniskā (manuālā) skarifikācija. Visvienkāršākā un biežāk lietotā metode. To var veikt, izmantojot smilšpapīru – viegli saberzē sēklas, līdz redzama neliela plaisa vai noberzts laukums. Nagu vīli vai metāla virsmu – uzmanīgi paberzē sēklu, nepārgriežot to. Nazi vai nagu griezni – ar to var viegli iegriezt sēklas neasajā galā.
Karstuma skarifikācija. Atsevišķas sēklas iespējams uz īsu brīdi iemērkt verdošā ūdenī (ne vārot!), pēc tam turēt siltā ūdenī 12–24 stundas. Šādi mīkstinās apvalks, ļaujot ūdenim iekļūt līdz sēklas iekšpusei.
Foto: Pixabay
Ķīmiskā skarifikācija. Parasti to izmanto profesionālā līmenī. Šajā metodē sēklas mērcē atšķaidītās skābēs (piemēram, sērskābē), bet mājas apstākļos to nav ieteicams darīt riska dēļ. Vēl viens paņēmiens – ūdeņraža peroksīds.
SVARĪGI: pēc skarifikācijas sēklas vislabāk sēt uzreiz, jo bojātais apvalks padara tās jutīgākas pret izžūšanu un infekcijām, ja ilgstoši netiek iestādītas.
Nedīgst sēklas? Dārzkopju padoms: skarifikācija padarīs daudzas sēklas daudz labāk spējīgas dīgt. Kurām sēklām skarifikācija palīdz?
Ne visas sēklas to prasa – piemēram, redīsi, salāti vai kāposti aug bez šīs procedūras. Bet ir vairāki augi, kuriem tā ir ļoti noderīga, piemēram:
Lupīnas – to cietās sēklas dīgst ļoti lēni. Pieberzšana ar smilšpapīru un mērcēšana paātrina šo procesu.
Saldie zirnīši – zināmi ar smaržu un skaistumu, tiem ir ļoti ciets apvalks. Neliels iegriezums un mērcēšana naktī ievērojami palīdz.
Lufa (dabīgais sūklis) – ja vēlaties audzēt dabisku vannas sūkli, skarifikācija ir obligāta, jo sēklas dīgst ļoti lēni.
Arbūzi, melones, Āfrikas gurķi (piemēram, Kiwano) – šīm lielajām un cietajām sēklām nepieciešama neliela skrāpēšana un mērcēšana, lai vispār uzsāktu dīgšanu.
Kanna – tropu augs ar īpaši cietām sēklām. Bez skarifikācijas panākumi maz ticami.
Okra – eksotisks dārzenis, kam patīk silts klimats. Sēklas jāskicē pretējā pusē vietai, kur tā bija piestiprināta pie asna.
Bindvīns (Ipomoea) – strauji augošs vijīgs augs, taču bez skarifikācijas dīgst ļoti lēni. Neliels skrāpējums ar vīli palīdzēs.
Foto: Pixabay
Lasi vēl: Lai iegūtu lielu gurķu ražu patiesībā visvarīgākais ir iesēt tos pareizajā laikā
Praktiski ieteikumi skarifikācijai
Apstrādājiet tikai tās sēklas, kurām tas ir nepieciešams – maigas sēklas, piemēram, salātus, var viegli sabojāt. Pēc skarifikācijas ieteicams sēklas iemērkt uz nakti – tas vēl vairāk paātrina dīgšanu. Neuzglabājiet jau apstrādātas sēklas – tās zaudē spēju ātri dīgt. Vienmēr izmantojiet tīrus instrumentus – tas samazina citu problēmu iespējamību.
Pat neliela iejaukšanās var dot lielu rezultātu. Ja esat neizpratnē, kāpēc sēklas neaug, pirms tās izmetat – pārbaudiet, vai varbūt pietiek vien ar skarifikāciju. Tas ir vienkāršs, lēts un efektīvs risinājums, kas palīdzēs iegūt bagātīgu ražu, pat ja daba sākumā bija mazliet nepiekāpīga.
