Šā gada 3.decembrī autoru biedrība AKKA/LAA jau 20.reizi pasniegs Autortiesību bezgalības balvas (ABB). Kopš 1999.gada šo balvu ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Balvu nevis piespriež žūrija, bet nosaka autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite. Sīkāk par ABB skat. AKKA/LAA interneta vietnē.
Par 11 darbu plašu un daudzveidīgu izmantojumu Autortiesību bezgalības balvu 2018 saņems 18 autori:
kinorežisors Varis Brasla un komponists Imants Kalniņš – par filmu “Ezera sonāte” (1976, režisors un scenārija autors Gunārs Cilinskis, operators Gvido Skulte). Izmantojums varbūt nav nesis vislielākos komerciālos ieguvumus, taču ir bijis visdaudzveidīgākais – filma ir publiski demonstrēta, publiskota tiešsaistes platformās (LMT Viedtelevīzija, filmas.lv), raidīta ēterā Latvijā un Ēģiptē, retranslēta kabeļtīklos;
rakstniece Nora Ikstena – par romānu “Mātes piens”, kas 2015.gadā grāmatas formātā izdots apgādā “Dienas Grāmata”, pieejams arī e-grāmatas versijā; tulkots angļu valodā (izdevējas un rakstnieces Maikes Cīrfogeles vadītajā izdevniecībā “Peirene Press” 2018.gada februārī Margitas Gailītis tulkojumā izdots ar nosaukumu “Soviet Milk”), tulkots arī krieviski (2016, Ludmila Ņukņeviča), maķedoniešu valodā (2017), arī ungāru, igauņu un itāļu valodā (2018, izdots arī Sīrijā un Lietuvā. Zviedru valodā to izdos ar nosaukumu “Rūgtais piens”. Darba fragmenti lasīti sarīkojumos, radio un televīzijā;
komponists Raimonds Pauls – par mūziku Pētera Pētersona izrādei “Man 30 gadu”, kas sacerēta 1962.gada iestudējumam un atdzimusi līdz ar jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2018.gada 24.maijā). Minētā mūzika uzskatāma par Raimonda Paula debiju teātra mūzikas laukā;
rakstniece Monika Zīle – par lugu “Laulības treniņu aģentūra”, kas iestudēta Beļavas, Codes, Dobeles, Ērgļu, Kalna, Ukru, Valgundes u.c. amatierteātros, publicēta internetā https://monikazile.com/lugas/;
mūziķi un teksta autori Māra Upmane-Holšteine, Mārtiņš Elerts, Mārtiņš Miļevskis, Juris Kalnišs, Toms Poišs, Rūdolfs Budze – par grupas “Astro’n’out” dziesmām “Daļa Rīgas”, “Esi man klāt” un “Atskatos” (2011, 2014 un 2016), kas raidītas Latvijas televīzijas un radio kanālos, izmantotas kā fona mūzika, reproducētas un atskaņotas ierakstos, pieejamas internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējušas koncertos un pasākumos, translētas un retranslētas;
Reinis Sējāns (mūzika) un Jānis Šipkēvics (mūzika un teksts) – par dziesmu “Zemeslodes” (2008), kas raidīta Latvijas radio un televīzijas kanālos, reproducēta, atskaņota un publiski patapināta ierakstā, pieejama internetā tiešsaistē un lejupielādei, skanējusi koncertos un pasākumos, translēta un retranslēta;
Kaspars Antess – par dziesmu “Likteņlīnijas” (2016), kas raidīta gan Latvijas radio, gan televīzijas kanālos, tostarp kā fona mūzika, arī reproducēta, retranslēta, dažādu izpildītāju sniegumā skanējusi koncertos un ierakstos, pieejama internetā tiešsaistē un lejupielādei;
komponists Ēriks Ešenvalds – par skaņdarbiem “Stars” un “Only in Sleep” (2013/2014), kas skanējuši televīzijā un koncertos ne vien Latvijā, bet arī Austrijā, ASV, Vācijā, Lietuvā, Kanādā, Spānijā, Zviedrijā un Šveicē;
horeogrāfs Jānis Purviņš – par deju “Rūnu raksti” (pavadījums – latviešu tautas dziesma Daiņa Stalta apdarē), kas skatītājus, klausītājus un arī pašus dejotājus priecējusi gan koncertos un pasākumos, gan televīzijas ierakstos, tostarp retranslācijā un internetā tiešsaistē;
māksliniece Līga Purmale – par mākslasdarbu demonstrēšanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas televīzijas kanālos un retranslēšanu Francijā un Vācijā, mākslasdarbu reprodukciju publicēšanu presē, mākslasdarba “Ceļojums” publiskošanu internetā, www.delfi/200makslasgadi.lv, darbu tālākpārdošanu izsolēs Vācijā;
fotogrāfs Aivars Liepiņš – par fotogrāfiju publicēšanu preses izdevumos un izstāžu bukletos, fotogrāfiju publiskošanu internetā (diena.lv), demonstrēšanu LTV un retranslēšanu Nīderlandē, Francijā un Vācijā, un arī par AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvas ilggadēju fotodokumentēšanu.