Šī gada 8. februārī Baltijas valstis pilnībā atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas BRELL un pievienosies Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Lai gan sākotnēji šis stratēģiski nozīmīgais solis tika plānots vēlākā posmā, Krievijas iebrukums Ukrainā paātrināja Baltijas valstu lēmumu kļūt neatkarīgām no austrumu kaimiņa energosistēmas.
Uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš uzsver, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas šai pārejai, jo jau vairāk nekā 15 gadus tiek veikti mērķtiecīgi ieguldījumi enerģētiskās infrastruktūras attīstībā.
Lielas investīcijas novirzītas sinhronizācijas iekārtām, elektroapgādes stabilitātes uzlabošanai, kā arī modernām bateriju sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt drošu pāreju uz jauno tīklu. Kopumā šīs infrastruktūras stiprināšanai ir iztērēti aptuveni divi miljardi eiro.
Neskatoties uz rūpīgo sagatavošanos, pastāv zināmas bažas par iespējamiem sabotāžas mēģinājumiem no Krievijas un Baltkrievijas puses. Kā piemērs tiek minēts nesenais Estlink2 kabeļa bojājums, kas radīja bažas par drošību reģionā.
Tomēr eksperti uzsver, ka šādi incidenti, lai arī nevēlami, būtiski neapdraudēs elektroapgādi, jo vietējās jaudas un rezerves sistēmas spēs nodrošināt nepieciešamo stabilitāti un uzticamu elektrības piegādi visiem lietotājiem.
Lai gan Baltijas valstis ir rūpīgi sagatavojušās pārejai uz Eiropas elektrotīklu, tās saskarsies ar jauniem izaicinājumiem. Pēc atslēgšanās no BRELL sistēmas jebkādu avāriju vai pārrāvumu gadījumā rezerves jaudas būs jānodrošina pašām, jo vairs nebūs pieejama līdzšinējā sinhronizācija ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tas nozīmē, ka būtiski jāstiprina enerģētikas infrastruktūra, jāpalielina vietējās ģenerācijas jaudas un jāveicina jaunu enerģijas avotu attīstība, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Vēl viens nozīmīgs faktors ir elektroenerģijas cenu svārstības, ko var ietekmēt pāreja uz Eiropas elektrotīklu. Jau janvārī Estlink2 kabeļa bojājums parādīja, ka tehniski traucējumi var veicināt cenu pieaugumu. Turklāt sinhronizācijas procesa laikā var samazināties importa kapacitāte no Zviedrijas un Somijas, kas nozīmē ierobežotu piekļuvi lētākai elektroenerģijai no šīm valstīm.
Tāpat daļa vietējo ģenerējošo jaudu būs jānovirza sistēmas rezerves nodrošināšanai, kas potenciāli var palielināt elektroenerģijas izmaksas patērētājiem. Tāpēc ir svarīgi turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus enerģētikas sektorā, lai mazinātu šos riskus un nodrošinātu stabilu un pieejamu elektroapgādi.
Sinoptiķi steigšus brīdina: Jaunedēļ piedzīvosim šoziem vēl nebijušu aukstumu
Taču tagad tapis zināms, kāds cenas pieaugums patiesībā gaidāms…
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā
