Baltijas valstīs vienlaikus tiek aktīvi veicināta atjaunojamās enerģijas attīstība, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu elektroapgādi. 2023. gadā saules un vēja enerģijas uzstādītās jaudas pieaugums sasniedza gandrīz 3000 megavatstundu, kas palīdzēs līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, mazinot atkarību no fosilā kurināmā un importa elektroenerģijas.
Šīs investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu elektroapgādes drošību pēc atslēgšanās no BRELL un mazinātu potenciālos cenu kāpumus ilgtermiņā.
Taču līdz ar sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīklu gala patērētājiem būs jārēķinās ar papildu izmaksām. No 1. jūlija tiks ieviestas divas jaunas maksājumu komponentes, kas segs rezerves jaudu uzturēšanas izdevumus.
Viena no šīm komponentēm būs saistīta ar kopējo elektroenerģijas patēriņu un izmaksās aptuveni trīs eiro par megavatstundu, bet otra būs atkarīga no elektroenerģijas tirgotāju radītā nebalansa un var sasniegt pat 40 eiro par megavatstundu par katru nebalansa vienību.
Šīs izmaksas tiks iekļautas elektroenerģijas tarifos, un tās ietekmēs visus gala lietotājus, neatkarīgi no patēriņa apjoma. Lai gan sinhronizācija ir stratēģiski nozīmīgs solis Baltijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tā tiešā veidā atspoguļosies arī elektroenerģijas gala cenās.
Nekad neizmetiet mandarīnu mizas – tā patiesībā ir neaizstājama lieta mājsaimniecībā
Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas 2024. gada otrajā pusgadā tiek prognozētas 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti. Precīzi dati par 2025. gada otrā pusgada izmaksām tiks publicēti līdz 1. februārim, pēc to saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).
Praktiski tas nozīmē, ka vidējai mājsaimniecībai ar 100 kWh mēneša elektroenerģijas patēriņu izmaksas pieaugs par aptuveni 50 centiem mēnesī. Lai gan šis pieaugums nav būtisks individuālajiem lietotājiem, kopumā tas atspoguļo izmaksu pieaugumu enerģētikas sektorā pēc atslēgšanās no BRELL sistēmas.
Turklāt balansēšanas jaudas izmaksu sadalījums ir cieši saistīts ar automatizēto frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) nepieciešamo apjomu energosistēmā. Augstsprieguma tīkla prognozes liecina, ka aFRR uzturēšanas izmaksas veidos 42% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām, savukārt primārās frekvences kontroles rezerves (FCR) un manuāli aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves (mFRR) nodrošināšana veidos 58% no kopējām izmaksām. To apjoms ir atkarīgs no kopējā elektroenerģijas ražošanas un patēriņa sistēmā, kā arī lielākā iespējamā atslēguma apjoma.
Saskaņā ar Tīkla kodeksa grozījumiem plānotās izmaksas tiks sadalītas šādi: 50% tiks attiecināti uz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem proporcionāli to nebalansa apjomam, bet atlikušie 50% – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju portfeli atbilstoši to patēriņa apjomam. Šāds sadalījums nodrošina, ka tie, kuri rada lielāku enerģētiskās sistēmas disbalansu, maksā proporcionāli vairāk, vienlaikus saglabājot taisnīgu izmaksu sadali starp visiem lietotājiem.
