Sinoptiķi informē par neparastajiem laikapstākļiem, kas gaidāmi tuvākajā nedēļas nogalē.
Šī gada priekšpēdējā nedēļas nogale sola būtiski atšķirīgu klimata scenāriju, radot pārsteigumu daudziem. Eksperti norāda, ka gaidāmie apstākļi būs netipiski un pat anomāli.
Pēc Gismeteo speciālistu teiktā, priekšpēdējā nedēļas nogale pirms gadu mijas atnesīs ievērojamas laikapstākļu izmaiņas, kas ievērojami atšķirsies no ierastā. Šādas pārmaiņas var būtiski ietekmēt cilvēku plānus un ikdienas gaitas.
Austrumeiropas reģiona iedzīvotājiem sinoptiķi īpaši izceļ sagaidāmos klimata pavērsienus. Ja nedēļas otrajā pusē daudzviet reģionā valdīja sals – termometra stabiņš vietām naktī noslīdēja līdz -5 grādiem, un aukstums bija jūtams arī Baltijas valstīs –, tad nedēļas nogalē laikapstākļi mainīsies pilnīgi pretēji. Austrumeiropu piemeklēs nebijis atkusnis: sākumā temperatūra pakāpsies līdz +3 grādiem, bet vēlāk – līdz pat +5 grādiem vai vairāk.
Temperatūras izmaiņas tuvākajā nedēļas nogalē būs īpaši ievērojamas decembra mēnesim: no -7 līdz pat +7 grādiem. Tajā pašā laikā tiek prognozēti intensīvi nokrišņi – gan slapjš sniegs, gan lietus. Šo laikapstākļu rezultātā iepriekš uzkritušais sniegs sāks strauji kust, un uz ceļiem veidosies ledus kārta, jo temperatūra mainīsies dažādos diennakts laikos. Šādas apstākļu pārmaiņas radīs grūtības gan gājējiem, gan autovadītājiem.
Sinoptiķi arī ieskicējuši, kādi laikapstākļi gaidāmi ziemas atlikušajos mēnešos – janvārī un februārī. Pēc ekspertu vērtējuma, šie mēneši būs pilni ar netipiskiem un pārsteidzošiem klimatiskajiem notikumiem, kas ietekmēs visu Austrumeiropu.
Kāds atzīts meteorologs norāda, ka atlikusī ziemas daļa neatbildīs tradicionālajam priekšstatam par šo gadalaiku. Pat janvāris, kas parasti tiek uzskatīts par ziemas aukstāko mēnesi, šogad būs ievērojami citādāks.
Eksperti norāda, ka nākamos divus ziemas mēnešus būtiski ietekmēs El Ninjo parādība – temperatūras svārstības pasaules okeānā, kas šogad izceļas ar īpašu intensitāti. Šī parādība jau izraisījusi rekordlielu sniega daudzumu dažos Austrumeiropas reģionos. Turpmākajos mēnešos nokrišņu apjoms varētu mainīties, uzstādot jaunus rekordus un radot neprognozējamas situācijas.
Eksperti prognozē, ka janvārī un februārī laikapstākļi būs mainīgi, ar jauktiem nokrišņiem – brīžiem slapju sniegu, citkārt ledus lietu. Šīs parādības būs biežo atkušņu rezultāts un skars arī Latviju. Turklāt temperatūra būs netipiski augsta: janvārī tā pārsniegs vidējo normu par 3–4 grādiem, un februārī tiek prognozēta līdzīga novirze.
Dienas laikā debesis pārsvarā būs mākoņainas, taču līdz priekšpusdienai valsts austrumos tās vēl saglabāsies skaidras. Rietumu un centrālajos reģionos iespējams lietus, savukārt vakarā austrumos prognozēts slapjš sniegs. Sinoptiķi brīdina par mēreni stipru dienvidrietumu vēju – brāzmās tas sasniegs 15–18 m/s, bet piekrastē brāzmas var sasniegt pat 20–23 m/s.
Gaisa temperatūra būs ziemai neraksturīgi augsta, sasniedzot +1 līdz +6 grādus. Rīgā dienas sākumā debesis būs skaidras, bet vēlāk tās aizklās mākoņi, un vakarā iespējams lietus. Pūtīs mērens līdz stiprs dienvidrietumu vējš ar brāzmām līdz 15–16 m/s. Gaisa temperatūra galvaspilsētā būs +3 līdz +4 grādi.
Klimatiskās atsauces periods, kas tiek izmantots klimata pārmaiņu analīzei, ir 30 gadu laikposms no 1961. līdz 1990. gadam. Šī perioda vidējie rādītāji kalpo kā etalons ilgtermiņa temperatūras un nokrišņu izmaiņu novērtēšanai.
Pēdējais aukstuma vilnis Latvijā, kas atbilda visiem kritērijiem, tika novērots 2023. gada decembra pirmajā dekādē. Savukārt šī gada janvārī un maijā laikapstākļi gandrīz sasniedza aukstuma viļņa kritērijus, tomēr starp vairākām aukstām dienām bija arī siltākas, un gaisa temperatūra, kas atbilst aukstuma viļņa prasībām, neturpinājās sešas diennaktis pēc kārtas.
No janvāra līdz novembrim Latvijā tika reģistrētas 28 dienas, kad gaisa temperatūra atbilda aukstuma viļņa kritērijiem. Tajā pašā periodā bija 191 diena ar temperatūru, kas atbilda siltuma viļņu nosacījumiem. No šīm siltajām dienām simts veidoja deviņus periodus, kuros temperatūra sešas vai vairāk dienas pēc kārtas saglabājās siltuma viļņa robežās.