Mūsu senči 23. martu sauca par Dvēseļu atmodas diena, un tā bija saistīta gan ar piemiņām, gan godināšanu, gan arī dažādām tradīcijām, kas bija jāievēro. Bija arī lietas, ko nedrīkstēja darīt, lai nepiesauktu sliktus notikumus.
Dvēseļu atmodas diena tradicionāli bija diena, kad tika atdzīvināta ticība, ka šajā laikā aizgājēju dvēseles atgriežas no aizsaules, lai apmeklētu savas ģimenes. Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas norāda, ka šajā dienā cilvēki veltīja īpašu uzmanību savi ģimenei un mājām.
Bija dažas tradīcijas, ko vēsturiski ievēroja šajā dienā. Tā, piemēram, šī diena jāveltī tam, kavētos atmiņās par mums tuvajiem aizgājējiem. Dažos Latvijas novados ticēja, ka šajā dienā aizgājēju dvēseles atgriežas, lai apmeklētu dzimtās mājas. Tāpēc cilvēki bieži piedāvāja ēdienus un dzērienus, lai šie īpaši viesi varētu “paēst”, pirms atgriežas savā pasaulē.
Dažās vietās tika veiktas maģiskas darbības, lai aizsargātu māju no tumšiem spēkiem vai nelūgtiem atnācējiem, kas varēja nodarīt kādu kaitējumu. Šīs tradīcijas ietvēra sveču dedzināšanu un dziesmu dziedāšanu (jo dziesma norāda – šajā mājā dzīvo).
Ko šajā dienā nevajadzētu darīt:
Dvēseļu atmodas dienā, saskaņā ar latviešu ticējumiem, pastāvēja daži ierobežojumi, lai nodrošinātu mieru gan dzīvajiem, gan aizgājējiem.
Tāpēc šajā dienā nav ieteicams trokšņot un uzvesties skaļi – tika uzskatīts, ka troksnis un kņada varētu traucēt aizgājēju dvēselēm, kas šajā laikā bija tuvāk savai ģimenei.
Tāpat nebija ieteicams veikt smagus fiziskus darbus, jo bija ticējums, ka arī tas var traucēt un izraisīt ģimenei nepatikšanas. Tāpēc šajā dienā tika apdarīti tikai paši nepieciešamāki mājas darbi.
Lasi vēl: Populāra iesācēju kļūda: ja neizdara šo ar aveņu krūmiem agrā pavasarī, ogas būs mazas un raža – švaka
Dažās vietās fiksēti ticējumi, ka šajā dienā jābūt atturīgiem pret ēdienu, un priekšroka jādod garīgiem baudījumiem. Nedrīkstēja ēst pirms lūgšanām.
Šajā dienā nav ieteicams arī veikt mājas tīrīšanas darbus, jo tāda pārāk liela rosīšanās var novērst uzmanību no svarīgākām lietām, kas, galu galā, var piesaukt nepatikšanas ģimenei.
Tradīcijas un rituāli Dvēseļu atmodas dienā:
Jālūdz par aizgājējiem tuviniekiem, jo šī bija tā diena, kad īpaši pieminēja viņus un lūdza par viņu dvēseļu mieru. Ģimenes varēja doties uz kapu vietām vai mājās dedzināt sveces un veikt lūgšanas.
Tika iedegtas svecītes un likti ziedi, kā cieņas zīme pret aizgājējiem. Tāpat tas varēja būt neliels ēdiens, piemēram, maizes gabals, kas novietots turpat mājās uz galda vai pie ieejas durvīm. Tādējādi ģimene izpelnījās labvēlību no “tās” pasaules.
Šajā dienā arī bija jādomā par savas mājas un ģimenes aizsardzību – tam palīdzēja rituāli ar ugunīm. Tāpēc šajā dienā dedzināja ne tikai svecītes logos, bet arī rīkoja pagalmos ugunskurus.
