Drīzumā gaidāmas būtiskas izmaiņas banku kartēs – to dizains klientiem var mainīties. Tomēr arī paliks sarežģītāka karšu sistēma un cilvēkiem vajadzēs pielāgoties.
Katru gadu tūkstošiem cilvēku kļūst par krāpnieku upuriem, zaudējot savus uzkrājumus, tāpēc tiek ieviesti jauni drošības pasākumi. Šo izmaiņu dēļ var mainīties arī ierastais bankas karšu izskats.
Starptautiskā maksājumu sistēma “Mastercard” plāno būtisku soli drošības uzlabošanā – no savām kredītkartēm un debetkartēm pakāpeniski noņemt 16 ciparu identifikācijas numuru. Tā vietā lietotāju identifikācija varētu notikt ar biometrisko datu palīdzību, piemēram, izmantojot sejas atpazīšanu vai pirkstu nospiedumus. Šis jauninājums mērķēts uz krāpniecības gadījumu samazināšanu.
Marts solās būt trauksmains un neprognozējams – meteorologi atklāj, kam jāgatavojas
Lai gan dažas bankas jau piedāvā kartes bez redzama 16 ciparu koda, šobrīd tas nav obligāts standarts. Bankas “Citadele” pārstāvis Romas Čereška uzsver, ka slēpts identifikācijas numurs var mazināt krāpšanas risku, taču svarīgākā joprojām ir lietotāju izglītošana – cilvēki bieži paši atklāj krāpniekiem sensitīvus datus, piemēram, internetbankas paroles vai PIN kodus.
Aromātiska un ļoti garšīga zupiņa no “visa, kas ir ledusskapī”: izcila recepte
Arī “SEB” un “Swedbank” pārstāvji norāda, ka pagaidām nav noteikts precīzs pārejas periods jaunajai sistēmai, taču izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski. Bankas jau tagad īsteno dažādus drošības pasākumus, tostarp kartes numura paslēpšanu, biometrisko verifikāciju un norēķinus ar viedierīcēm, kur kartes numura vietā tiek izmantoti alternatīvi identifikācijas risinājumi.
Vai arī “Visa” karšu īpašniekiem gaidāmas līdzīgas izmaiņas, lai pasargātu viņus no krāpšanas? Lai gan ne visas bankas izmanto “Mastercard” pakalpojumus, maksājumu karšu organizāciju tehniskās prasības bieži balstās uz līdzīgiem standartiem. Tāpēc pastāv iespēja, ka arī “Visa” nākotnē ieviesīs līdzīgas izmaiņas.
Aizvien populārāki kļūst “tokenizētie” maksājumu risinājumi, piemēram, “Google Pay” un “Apple Pay”, kuros 16 ciparu kartes numurs nav nepieciešams. Šādās maksājumu sistēmās reālu kartes datu vietā tiek izmantoti unikāli “žetoni”, un maksājumi tiek veikti, izmantojot tālruni vai viedpulksteni. Turklāt lietotāja identitātes pārbaude notiek ar biometriskām metodēm – pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanu, padarot darījumus drošākus un ērtākus.
Februāra otra puse būs pavisam savādāka; Zinātnieki brīdina iedzīvotājus par gaidāmām anomālijām
Krāpšanas mēģinājumi Baltijā pieaug. 2024. gadā lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju saskārās ar vairākiem krāpšanas mēģinājumiem, tostarp viltus zvaniem, e-pastiem un ziņām. Pētījumu kompānijas “Norstat” dati rāda, ka Lietuvā ar šādiem gadījumiem saskārušies 79% iedzīvotāju, Latvijā – 85%, bet Igaunijā – 86%.
Kā norāda “Luminor” bankas Krāpšanas risku vadītājs Lins Sadeckas, Latvijā un Igaunijā krāpšanas gadījumi ir biežāki nekā Lietuvā. Aptuveni 51% lietuviešu tiek apkrāpti vairākas reizes gadā, bet Latvijā – 58%, savukārt Igaunijā – 47%.
