17.augustā, plkst. 18:15 kinoteātrī “Kino Citadele” notiks pazīstamā krievu režisora, scenārista un producenta Sergeja Ļivņeva mākslas filmas “Van Gogi” pirmizrāde. Galvenajās lomās filmā spēlē Krievijas federācijas nopelniem bagātais mākslinieks Aleksejs Serebrjakovs un Eiropas kinozvaigzne Daniels Olbrihskis. Filmā arī piedalās tādi pazīstami aktieri kā Svetlana Ņemoļajeva, Olga Ostroumova, Jevgēņijs Tkačuks, Poļina Agurejeva, Aleksandrs Sirins, Jola Saņko un Avangards Ļeontjevs. Filma ir bijusi iekļauta kinofestivāla “Kinotaurs” konkursa pamatprogrammā un guvusi labas atsauksmes kino darbinieku un kritiķu vidū.
Filma ir savdabīga no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tā ir Sergeja Ļivņeva pirmā filma pēc 25 gadu pārtraukuma – Ļivņevs kļuva plašākai publikai pazīstams pēc scenārija uzrakstīšanas leģendārajai post-“perestroikas” filmai “ASSA”. Ilgus gadus viņš veiksmīgi darbojās kā filmu producents Amerikā un Krievijā, piedaloties vairāk nekā divdesmit filmu radīšanā (pazīstamākās no tām: “Kurlo zeme”, triloģija “Milestība un lielpilsēta” un “Dienesta romāns. Mūsdienas”).
Otrkārt, filmas “Van Gogi” sižets apspēlē vienu no cilvēces “mūžīgajām” problēmām – tēva un dēla attiecības. 79 gadus vecais Viktors ir pazīstams diriģents, 52 gadus vecais Marks – neveiksmīgs mākslinieks. Savulaik Marks pametis dzimto Rīgu, lai izrautos no autoritārā tēva jūga. Viktors, savukārt, visu savu dzīvi veltījis darbam, mākslai un personīgo ambīciju apmierināšanai. Abi dzīvo katrs savā pasaules malā un viņus tas pilnībā apmierina. Kad Marks uzzina par tēva sievas nāvi, viņš lido tēvu apciemot. Satiekot Viktoru, Marks saprot, ka tēvam sākusies vecuma demence. Viņš nolemj kādu laiku uzkavēties pie tēva, lai konsultētos ar ārstiem un noorganizētu tēva aprūpi. Jau tā sarežģītās attiecības abu starpā uzliesmo ar jaunu spēku. Kad tēvam tiek uzstādīta letāla diagnoze, abi sāk smagu un ērkšķainu ceļu uz savstarpēju piedošanu.
Treškārt, filma ir internacionāla ne tikai pēc sižeta, bet tā arī uzņemta četrās valstīs – Krievijā, Izraēlā, Baltkrievijā un, Latvijas skatītājiem par prieku, Rīgā un Jūrmalā.
Pēc režisora vārdiem, filma ir uzņemta par kaut ko tādu, kas viņu patiesi satrauc: “Pirmoreiz pēdējo 20 gadu laikā filma, ko iecerēju, ir uzrunājusi mani personīgi. Es sapratu, ka nevēlos, lai to uzņemtu kāds cits. Sapratu, ka gribu šo filmu uzņemt pats. Un vēl es sapratu, ka nevēlos par šo filmu domāt kinonomas kategorijās”, – stāsta Ļivņevs.
Kino projekta svarīgumu akcentē arī galvenās lomas izpildītājs Aleksejs Serebrjakovs: “Mēdz būt dažādas filmas, bet tikai dažreiz gadās tādas, kas iekrīt tavā dvēselē. Šī, kā reizi, ir tāda filma. Filma par ģimenes attiecībām starp gados vecu dēlu un vēl vecāku tēvu, par to, kā attiecamies pret novecošanu”.
Par režisoru:
Sergejs Ļivņevs – filmas scenārija autors, režisors un producents. Dzimis 1964. gadā, Maskavā. 1985. gadā beidzis Krievijas valsts kinematogrāfijas institūta operatoru fakultāti, 1987. gadā – tā paša institūta scenāristu fakultāti A. Bizjaka meistarklasē. Pirmā pēc Ļivņeva scenārija uzņemtā filma – Sergeja Solovjova režisētā leģendārā “ASSA” – iznāca 1988. gadā. 1990. gadā Ļivņevs kopā ar V.Todorovski un I. Tolstunovu nodibināja vienu no pirmajām Krievijas producentu kompānijām “TTL”. 1991. gadā debitēja kā režisors ar filmu “Kiks”. 1994. gadā uzņēma filmu “Sirpis un Āmurs”. Abas filmas guvušas daudz apbalvojumu dažādos Krievijas un starptautiskajos kinofestivālos. No 1995. līdz 1998. gadam strādājis par Gorkija kinostudijas direktoru, izlaidis 15 pilnmetrāžas mākslas filmas, t.sk. tādus darbus kā “Čūskavots” (1997), “Kurlo zeme” (1998), “Sacerējums par godu Uzvaras dienai” (1998) u.c. No 1988. līdz 1997. gadam bijis Krievijas prezidenta Kultūras padomes un Krievijas federācijas Valsts prēmiju komisijas loceklis.
No 1998. līdz 2018. gadam producējis filmas Krievijā un Amerikā. 2017. gadā atgriezās pie režisora darba un pēc sava scenārija uzņēma filmu “Van Gogi”.
Par aktieriem:
Aleksejs Serebrjakovs – Krievijas tautas un nopelniem bagātais mākslinieks. Dzimis 1964. gada 3. jūnijā, Maskavā. Skatītājiem labi pazīstams pēc tādām filmām un seriāliem kā “Soda bataljons”, “Noziedzīgā Pēterburga”, “Bēgšana”, “Leviatāns” (par galveno lomu šajā filmā ticis nominēts Eiropas kinoakadēmijas balvai) un citām spilgtām kinolomām (tādu viņa karjerā ir bijis vairāk nekā simts).
Daniels Olbrihskis – slavens poļu aktieris. Dzimis 1947. gada 27. februārī, Lovičas pilsētā, Polijā. Kā kinoaktieris debitējis 1963. gadā, filmā “Ievainots mežā”. Filmējies daudzās Andžeja Vajdas filmās, kā arī pie tādiem režisoriem kā Kšištofs Zanussi, Džozefs Louzijs, Folkers Šlendorfs, Margareta fon Trota, Kšištofs Kesļevskis, Miklošs Jančo, Mauro Bolonjīni, Klods Lelušs, Ņikita Mihalkovs.
Svetlana Ņemoļajeva – Krievijas tautas un nopelniem bagātā māksliniece. Dzimusi 1937. gada 18. aprīlī, Maskavā. Dažādos laika periodos uz Majakovska teātra skatuves nospēlējusi vairāk nekā trīsdesmit lomu, kļūstot par īstu teātra simbolu. No labākajiem darbiem var izcelt tādus uzvedumus kā “Vēlmju tramvajs”, “Hamlets”, “Mirušās dvēseles” un daudzi citi. Taču visplašāko atzinību aktrise izpelnījās par lomu Eldara Rjazanova izcilajā filmā “Dienesta romāns”. 70-jos gados aktrise tēloja galvenās lomas tādās filmās kā “Pasažieru vilciens”, “Stundu pirms rītausmas”, “Brīnumu gaidot”, “Tik īsa gara dzīve”.
Jola Saņko – dzimusi 1947. gada 18. februārī. 1969. gadā ar izcilību beigusi Ščukina Teātra skolu V.Ļvovas kursā. Strādājusi Puškina teātrī, Malaja Bronnaja teātrī, kinoaktiera teātrī-studijā. Piedalījusies “”13 krēslu” krodziņā”. No 1985. līdz 2009. gadam bijusi Krievijas Armijas centrālā akadēmiskā teātra aktrise.
Avangards Ļeontjevs – Krievijas federācijas tautas mākslinieks. Dzimis 1947. gada 27. februārī, Maskavā. Pēc Maskavas Mākslas teātra MHAT skolas-studijas beigšanas tika uzņemts teātra “Sovremeņņik” trupā. Atsaucoties Oļega Tabakova aicinājumam, sāka nodarboties ar pasniedzēja darbību – vispirms no 1974. līdz 1976. gadam Maskavas Baumaņa rajona pionieru un skolēnu pils dramatiskajā pulciņā vidusskolēniem, vēlāk – no 1976. līdz 1990. gadam – Teātra mākslas institūtā GITIS un MHAT skolā-studijā. Avangarda Ļeontjeva audzēkņi ir Jeļena Majorova, Igors Ņefjodovs, Irina Apeksimova, Sergejs Gazarovs, Marina Zudina, Jevgēņijs Mironovs, Oļesja Sudzilovskaja, Deniss Suhanovs, Vladimirs Maškovs.
Sergejs Dreidens – dzimis 1941. gada 14. septembrī, Novosibirskā. 1962. gadā beidzis Ļeņingradas teātra mūzikas un kinematogrāfijas institūta aktiera nodaļu. Strādājis Ļeņingradas miniatūru teātrī Arkādija Raikina vadībā. No 1963. līdz 1964. gadam darbojies Ļitejnajas drāmas un komēdijas teātrī, no 1964. līdz 1968. un no 1970. līdz 1980. gadam – Ļeņingradas Komēdijas teātrī. Kopš 90-to gadu beigām spēlējis dažādos Sankt-Pēterburgas un Maskavas teātros. Kino jomā darbojas kopš 1960. gada. Divu nacionālo teātra prēmiju “Zelta maska” (2000, 2001), trīs augstāko Sankt-Pēterburgas teātra prēmiju “Zelta sofists” (1998, 2011, 2012) un Krievijas kinematogrāfijas akadēmijas prēmijas “Nīke” laureāts (par lomu filmā “Trakā palīdzība”, 2010).
Papildus informācija un akreditācija: Svetlana Punte, +371 29 407 101, [email protected]