Elektroierīču īssavienojums ir viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem. Likums paredz, ka elektroinstalāciju pārbaude mājās ir jāveic vismaz reizi desmit gados,
kā arī ikdienā ir jāpievērš uzmanība elektroierīču stāvoklim un to lietošanai. Vineta Tetere no Liepājas nevarēja iedomāties, ka ikdienā tik drošajā dzīvoklī varētu izcelties ugunsgrēks. Taču tas notika, un par lielu pārsteigumu – vannasistabā un ne viņas pašas vainas dēļ. Pie vainas bija īssavienojums, kas radies piemājas veikto remontdarbu dēļ, ko veica sertificēti profesionāļi.
Nelaime piezagās īpašā dienā – 1. septembrī. Kad bērni bija aizvesti uz skolu, vīrs darbā, Vinetai beidzot bija mirklis atelpai un viņa devās uz guļamistabu palasīt grāmatu un nedaudz nosnausties. Meita no skolas pārradās agrāk un tieši mirklī, kad bija radies īssavienojums.
“Meita ienāk istabā un saka – mammu, koridorā ir dūmi! Es nesapratu, no kā tie dūmi varēja rasties. Izrādās, ka vannasistabā no īssavienojuma bija aizdedzies kontaktligzdā iespraustas veļas mašīnas vads,” stāsta Vineta Tetere.
Šoka stāvoklī Vineta apjuka un nezināja kā rīkoties. Viņai likās, ka ugunsgrēks dzīvoklī, turklāt vannasistabā – tas nav iespējams. Instinkta vadīta Vineta zvanīja nevis ugunsdzēsējiem, bet vīram. “Es priecājos, ka vīrs man noticēja brīdī, kad viņam zvanīju un teicu, ka man liekas, ka mājās ir ugunsgrēks. Man tiešām paveicās, ka viņš ne mirkli par mani nepasmējās, bet uzreiz pateica, kā rīkoties. Pati es tajā šoka stāvokli nezināju, ko darīt. Labi, ka man pietika prāta neatvērt vannasistabas durvis. Liesmas tad izplatītos vēl straujāk,” atzīst Vineta.
Vineta ar meitu nekavējoties pameta dzīvokli un izsauca ugunsdzēsējus. Dzīvoklī palika dokumenti, mantas, drēbes – visa iedzīve. Šoka stāvoklī Vineta nepaspēja pat apavus uzvilkt un abas ar meitu lietū gaidīja ierodamies palīdzību. Brīdī, kad abas atradās ārā, notika sprādziens pie mājas esošajā elektrības sadales skapī.
Dažu minūšu laikā vannasistaba bija pilnībā izdegusi, izkususi bija duškabīne un sadegusi sadzīves ķīmija un visas iekārtas, kas atradās vannasistabā. Vineta apgalvo, ka dzīvē nekad nevarēja iedomāties, ka vannasistabā var izcelties ugunsgrēks – tā ir vieta, kur it kā nekā viegli uzliesmojoša nav, kā arī netiek dedzinātas sveces vai kā citādi izmantots uguns.
“Ja es teiktu, ka tie ir tikai četri kvadrātmetri, kas izdega, tas būtu maz teikts, taču visi dzīvokļa 70m2 bija pilnībā neapdzīvojami – viss bija piekvēpis melns un mantas, tostarp bērnu drēbes bija sabojātas,” stāsta Vineta. Atgūšanās process ģimenei bija garš un sarežģīts, taču tuvāko cilvēku atbalsts un atbildība pret bērniem neļāva nolaist rokas, bet gan darīt visu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izremontēts dzīvoklis un ģimene ātrāk atgrieztos ikdienas ritmā.
“Ja meita tajā dienā nebūtu atnākusi mājās ātrāk un pamanījusi dūmus, manis šeit vairs nebūtu. Es izlasot grāmatu būtu aizmigusi un vairs nepamodusies,” secina Vineta.
Gjensidige Latvija risku eksperts Juris Puriņš atgādina: “Dažāda veida īssavienojumi elektroinstalācijās ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem. Īssavienojumi var gadīties jebkurā brīdī un tiem ir neskaitāmi izcelšanās iemesli. Līdzīgi kā Teteru ģimenes gadījumā – visnegaidītākajā laikā un vietā.”
Lai mazinātu ugunsgrēka risku īssavienojuma dēļ, svarīgi atcerēties neatstāt rozetē iespraustas elektroierīces, kad tās netiek izmantotas. Tieši tā notika arī Vinetas gadījumā – vannasistabā bija iesprausta veļasmašīna, kuras vads veicināja ugunsgrēka tālāku izplatīšanos. Tāpat arī mājās ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem – tas laikus brīdinās mājas iemītniekus par ugunsgrēku un tas jo īpaši svarīgs var būt brīdī, kad ģimene guļ. Tāpat jābūt darba kārtībā esošam, viegli pieejamam ugunsdzēsības aparātam un ikvienam ir jāzina, kā ar to rīkoties.”
Video no intervijas ar Vinetu Teteri pieejams šeit: https://bit.ly/2uWa1UV
Par kampaņu “Mājokļa Drošības Mēnesis”: Pērn Gjensidige Latvija sadarbībā ar Latvijas glābšanas dienestiem un drošības nozares pārstāvjiem aizsāka jaunu iniciatīvu – “Mājokļa Drošības Mēnesis”, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Oficiālā “Mājokļa Drošības Mēneša” atklāšanā tika parakstīts memorands par apņemšanos ik gadu martā vērst pastiprinātu uzmanību sabiedrības informēšanai un izglītošanai mājokļa drošības jautājumos.