Pēc četrdesmit viss ir daudz grūtāk…

Un tā tāda: Ah, ar veceni nesen kā izšķīries. No vienas puses labi, bet no otras – stulbais vecis. Vecene tagad pasēdēs – pasēdēs, sagaidīs piektdienu, pietempsies, sāks zvanīties un raudāt “Jančuk, es esmu mēslos līdz ausīīīm, savāāāc mani no šejienes!” – un Jančuks steigs paņemt, jo jūtas nav zudušas un tamlīdzīgi. Nu un atkal jau krūze. Un tev pateiks:”Mazā, piedod, es viņu joprojām mīlu.” Tā kā ir jābūt vērīgai.

Ko vēl uz sitiena var pamanīt? Zeķu kaudzi zem krēsla. Tas nozīmē, ka ir pieradis, ka to visu savāc vecene, rājas un mazgā. Nepastāvīgs vecis. Neuzticams. Visu Van Gogu ar vienu mājienu ir sabojājis.

Ja paveiksies – var atrast vietu, kur vecim ir zāles. Jo zāles ir katram vīrietim. Un labi, ja kaut kāds analgīns vai aspirīns. Bet mēdz būt, ka aptieciņā tu pamanīsi gan pret caureju, gan aizcietējumiem, gan Viagru, un trihopolu ar nistatīnu, gan smēri no tulznām, svecīti hemoroīdiem un spaini ar validolu.

Un viss ar viņu uzreiz ir skaidrs: kuņģis vājš, sirsnīna arī, par pārējo vispār bail pat domāt. Un nestāv, un viss slims. Plus vēl hemoroīdi, un herpes uz jautājuma zīmes.

Un, kā ar tādu uzsākt attiecības? Un kā apprecēties? Nekā. Vajag taisīties prom no šejienes ar jebkādu iemeslu. Izņemot vienu: “Man kaut kā galva sāp”. Šis aptiekārs tevi vēl ar visiem saviem validoliem-piramidoriem sabaries, kuri viņam ir pilns vezums. Tā kā vajag melot par pāri pārskrējušu pienu un gludekli.

Pretēja situācija ir ar veceni, pie kuras ir atnācis vecis. Šajā vietā mēs ar draudzeni uzskaitījām visus kaunpilnos sieviešu izgāzienus, ieskaitot krūšturi ar trīskārtēju push-up, varikozes krēmu, spiediena tabletes, termomasku pret celulītu, šampūnu pret matu izkrišanu un parūku uz trīslitru burkas. Tas ir, viennozīmīgi neizdevās kaut kā palīst zem jaunās-veselās-bezcelulīta un kuplās meitenes tēla.

Un visu jau neparedzēsi. Izgāzties var uz jebko. Tāpēc normāli cilvēki pēc 40 dod priekšroku randiņiem viesnīcās vai īrētos dzīvokļos.

Un, kā vispār dzīvot? Kā radīt ģimenes? Visi jau tādi gudri, visszinoši. Un nav nekādu noslēpumu: ne sievietē, ne vīrietī.

Priecē viens: Mīlestība tomēr pastāv. Un, ja tā ir mīlestība – tad tev ir vienalga par viņa aptieciņu, par krūzīti vai par zeķēm. Un viņam ir vienalga par tavu varikozes krēmu un porolonu tavā krūšturī, kas tur ir vairāk nekā dīvānā.

Es neticu mīlestībai, kas notiek 18 gados, es ticu tai mīlestībai, kura atnāk pēc 40.

Domāju, ka nevajag paskaidrot, kāpēc.

Lai visiem mīlestība!

avots

Leave a Comment