Šodien notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sēde, kurā internātskolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji diskutēja ar ministrijām, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem par situāciju pēc pagājšgad pieņemtā Saeimas lēmuma par internātskolu darbības izbeigšanu no 2019.gada 31.jūlija.
Jautājumu ir daudz – joprojām nav skaidrs, kur paliks internātskolu audzēkņi, no kādiem līdzekļiem tiks segtas kompensācijas pedagogiem, kas notiks ar labiekārtoto ēku infrastruktūru utt.
Lai arī IZM uzskata, ka viss ir kārtībā un pašvaldību pienākums ir rast gan risinājumu, gan nepieciešamo finansējumu, tam nepiekrīt lielākā daļa internātskolu un iesaistīto pašvaldību vadītāji. Šobrīd tikai Liepājas un Balvu pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par skolu reorganizāciju, atrodot iespēju turpināt internātskolu darbu. Virkne internātskolu savu darbību jau beigušas pagājšgad – Drabešos, Cesvainē un Vecbebros, savukārt Aglonas, Vaiņodes, Mālpils un Biržu pašvaldības paziņojušas par lēmumu slēgt novadu teritorijā esošās internātskolas, neredzot iespēju turpināt to finansēšanu no pašvaldības līdzekļiem.
Varis Krūmiņš, 12.Saeimas LRA frakcijas deputāts:
“Saeimas komisijas sēdē dzirdētais liecina par absolūtu atbildīgo ministriju nevēlēšanos dzirdēt un pieņemt to, ka Latvijā ir bērni, kuriem nepieciešama valsts aprūpe un aizgādība. 53% internātskolu bērnu nāk no ļoti trūcīgām, bieži vien nelabvēlīgām ģimenēm, daļa bērnu ir ar uzvedības un fiziskiem traucējumiem, kuriem līdzās ir nepieciešams īpaši apmācīts personāls 24 stundas diennaktī. Kur viņi paliks pēc skolu slēgšanas? Bērni un viņu problēmas nepazudīs tikai tādēļ, ka ministrijas tā vēlas. Kamēr internātskolu uzturēšanai vajadzīgi 3,5 miljoni eiro, tikmēr IZM jau ir nolēmusi piešķirt 39 miljonus sociālajai programmai, kura cīnīšoties ar skolēnu kavējumiem parastajās skolās.
Lai rastu risinājumu, nepieciešama visu iesaistīto institūciju sadarbība – gan IZM, gan Labklājības, VARAM un arī Tieslietu ministrijas līmenī, jo tā ir nacionāla līmeņa problēma. Šīsdienas haotiskā sēde skaidri apliecināja, ka nekādas sadarbības starp šīm iestādēm nav un patiesībā nav arī vēlmes neko risināt.
Ir netaisni, ka izglītība Latvijā ir pilnībā atstāta uz pašvaldības pleciem, tai skaitā arī sociālā atbildība un aprūpe. Šobrīd pašvaldības, kurās atrodas internātskolas, kļuvušas par ķīlniekiem. Fakts, ka no katras pašvaldības internātskolā lielākā daļa ir no 20 citām pašvaldībām, IZM nemulsina. nefinansēs internātskolu uzturēšanu, kaut arī vairāk nekā skaidrs, ka Ķīlnieki ir arī šo skolu pedagogi un darbinieki- īpaši sagatavoti darbam ar audzēkņiem, kuriem nepieciešama īpaša uzmanība 24 stundas diennaktī. Internātskolu darbinieki paliks bez darba un nav skaidri zināms, vai un kā saņems arī kompensācijas.
Bet visbezpalīdzīgākie šajā situācijā ir bērni – vairāk kā 2000 internātskolu audzēkņi. Bērni, kuri šobrīd ir paēduši, viņiem ir jumts virs galvas, viņi ir aprūpēti un saņem gan pamata, gan interešu izglītību, kā arī nepieciešamo veselības aprūpi un pastāvīgu uzraudzību. Neviena parastā skola nespēs nodrošināt nepieciešamo sociālo pedagogu skaitu un mediķu pakalpojumus, bez kuriem daļa bērnu vienkārši nevar iztikt. Ja Tiesībsarga ieskatā visas šīs funkcijas nav būtiskas, bet svarīga ir tikai bērna formāla, fiziska atrašanās ģimenē, tad man ir liels jautājums, par ko īsti iestājas Tiesībsargs?
Pēc skolu slēgšanas varbūt stiprākie izdzīvos, bet lielākā daļa, kā brīdina internātskolu pedagogi, var nostāties uz noziedzības ceļa vai pat aiziet no dzīves – sekas būs neatgriezeniskas un tad vairs neko nevarēs labot.
Tādēļ uzskatu, ka ar lēmumu par internātskolu slēgšanu tiks pārkāptas bērnu tiesības. Atbildīgajai ministrijai, konkrēti IZM, nacionālā līmenī ir pienākums atrast risinājumu un izveidot sistēmu, kura atbilst bērnu interesēm un tiesībām. Jau tuvākajā laikā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti pēc konsultācijām ar internātskolu un pašvaldību vadītājiem iesniegs savus priekšlikumus ar mērķi apturēt kārtējo bezjēdzīgo IZM “reformu” un piedāvāt reālus, īstenojamus risinājumus, neupurējot bērnu pamatvajadzības – dzīvi un mācības drošā vidē, ar garantētu nepieciešamo aprūpi. ”
Par internātskolām
Iemesli bērnu nonākšanai internātskolās:
– Ģimenes sociālas un ekonomiskas krīzes situācijas
-Nepietiekami sekmju vērtējumi
-Sistemātiski kavējuši skolu un varētu pamest skolu
-Skolēni ar deviantu uzvedību (smēķēšana, alkohola lietošana, likumpārkāpumi)
-Konflikti ar klasesbiedriem un citiem skolēniem traucējoša uzvedība stundās
-Iesaistīšanos dažādos ielu grupējumos;
-Skolēnu zemais pašvērtējums un neuzticība pieaugušajiem (vecākiem, skolotājiem u.c.)
-Skolēni nespēj atgriezties un mācīties skolā, kurā zina par viņa trūkumiem un problēmām.
Internātskolu misija:
-Mainīt vidi, lai skolēnus neatstātu riska zonā
-Veidot skolēniem sociālai funkcionēšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus, attīstīt spējas organizēt savu dzīvi kopumā
-Veicināt pamatizglītības ieguvi visiem skolā esošajiem skolēniem, nodrošinot katram bērnam piemērotāko pedagoģiskās un sociālās palīdzības veidu, kurš dotu vislabāko rezultātu bērna attīstībā
-Mazinot sociālās problēmas, palīdzot veidot pozitīvu attieksmi pret sevi, citiem un apkārtējo pasauli stiprināt skolēnu spējas un prasmes
Avots: Mālpils internātskolas direktores Frančeskas Ģēveles sagatavotais ziņojums par internātskolām