Nedēļa, ko pavadījām gultā ar drudzi un klepu, bija aiz muguras. Līga izstaipījās gultā un pasmaidīja. Pirmo reizi pēc ilgāka laika viņa jutās patiešām labi. Rīts sākās ar saules gaismu, kas plūda cauri aizkariem. Līga bija enerģijas un apņēmības pilna.
– Nu, laiks dzert kafiju un sakārtot lietas! – viņa sev jautri teica, pieceļoties no gultas.
Viņas vīrs Andris gaidīja viņu virtuvē, jau dzēra kafiju un lasīja ziņas savā senajā klēpjdatorā.
– Labs rīts, – viņš murmināja, neatraujot skatienu no ekrāna.
– Labs rīts! – priecīgi atbildēja Līga. – Šodien es jūtos uz 100 procentiem! Nolēmu sarīkot ģenerāltīrīšanu. Es iztīrīšu vannas istabu ar jaunu līdzekli, ko iegādājos, pirms saslimu.
Lasi arī: No pagrimuma līdz milzu veiksmei: 5 Zvaigžņu zīmes, kuras kļūs par jaunajiem līderiem 2025. gadā
Andris tikai mājināja ar galvu, acīmredzot nepiekrītot viņas entuziasmam.
– Varbūt citu dienu? Kāpēc tieši manā brīvdienā? Tagad man būs kautka jādara, un es gribēju atpūsties…
– Neuztraucies, mīļais, mana entuziasma pietiek mums abiem! – Līga apliecināja viņam, beidzot dzert kafiju un graužot avokado grauzdiņu.
Viņa dungoja pie sevis, uzvelkot gumijas cimdus. Labi bija tas, ka bērni bija paaugušies, un tīrīšana varēja notikt retāk! Meita pirms gada apprecējās, dēls kopš septembra mācās koledžā un dzīvo kopmītnē….. Mums vajadzētu viņiem piezvanīt! Līga paņēma burciņu ar jaunu tīrīšanas pastu, kas solīja spīdumu un svaigumu dažu minūšu laikā. Viņas deguns, jutīgs pēc slimības, smaržā nesaskatīja nekādas ķimikālijas, gluži pretēji, smaržoja pēc lavandas vai kaut kā cita, ne asa, patīkama.
Vispirms viņa ķērās pie izlietnes, tad pie tualetes un tad devās uz vannu. Pasta darbojās, pļavas, ceriņu ziedu smarža piepildīja visu telpu.
– Vau! – viņa apbrīnoti sacīja, aplūkojot spīdīgo virsmu. – Tagad tu esi kā jauna!
Taču viņas entuziasms ar to nebeidzās. Līga nolēma, ka, tā kā viņa bija sākusi tīrīšanu, viņa pabeigs šo darbu. Viņa noliecās ceļos un ieskatījās zem vannas.
– Vau, cik tur daudz putekļu! – viņa iesaucās, paķerot lupatu.
Un tad viņas skatiens iekrita uz kaut ko spīdīgu. Līga izstiepa roku un izvilka stikla kafijas burciņu. Tās iekšpusē gulēja glīti salocītas banknotes.
– Kas tas ir? – viņa brīnījās, atverot burciņu.
Līga iznāca no vannas istabas ar burciņu rokās. Andris joprojām sēdēja pie sava klēpjdatora, bet, ieraudzījis viņas sejas izteiksmi, viņš kļuva piesardzīgs.
– Andri, kas tas ir? – viņa jautāja, rādot burku.
Viņš uz mirkli sastinga. Tad viņam pa seju pārskrēja nervoza izteiksme, bet viņš ātri pārvarēja sevi un paraustīja plecus:
– Es nezinu. Kā es varētu zināt? Varbūt tā ir tava slēptuve. – viņš sacīja un norijis paskatījās uz burku tā, it kā tajā būtu pēdējais maizes gabaliņš uz zemes.
Viņa skatiens bija pilns slikti slēptu sāpju, bet Līga to nepamanīja. Viņa jau bija atvērusi burku un izbrīnā izvilkusi naudu.
– Mana slēptuve? – Līga smējās. – Es taču neslēptu naudu zem vannas. Tas acīmredzot ir tavs darbs.
Andris pacēla rokas augšup, it kā padodoties, atkal norijot nepatīkamo kunkuli kaklā.
– “Es zvēru, man nav ne jausmas, no kurienes tas ir. Varbūt iepriekšējie īrnieki aizmirsa?
Līga pārmeta acis.
– Mēs šeit dzīvojam jau divus gadus. Nedomāju, ka viņi būtu atstājuši naudu šeit.
Andris centās izskatīties mierīgs, viņš sekoja katrai Līga roku kustībai. Viņa sieva nolēma, ka, tā kā viņa bija atradusi naudu, tā tagad pieder viņai. Viņa ar smaidu saskaitīja banknotes. Viņas acīs spīdēja veselīga alkatība.
Drīz liela daļa Latvijas iedzīvotāju savos kontos saņems valsts kompensācijas
– Nu, ja neviens neatzīst, tad man ir paveicies, – viņa teica.
Andris mēģināja iejaukties. Viņš dziedāja aizsmakušā balsī, cenšoties savaldīt savas emocijas:
– “Vai mēs nopirksim kaut ko noderīgu? Piemēram, jaunu klēpjdatoru? Šis jau tikko elpo. Man ir padomā tāds ar jaudīgu procesoru…
– Klēpjdatoru? – nopriecājās Līga. – Kāpēc man vajadzīgs tavs klēpjdators? Man ir labāka ideja…
Šķir otru lapu, lai uzzinātu ,kas notika tālāk un ko šis viss patiesībā nozīmēja
