Nākamajā dienā Līga atgriezās mājās ar skaistu kastīti. Tās iekšpusē bija rotaslietas: auskari, gredzens un smalks kulons. Viņa ar lepnumu parādīja tās Andrim.
– Kā izskatās? – Viņa jautāja, uzliekot gredzenu un starodama no sajūsmas, nepārprotami jūtoties kā Nefertiti. – Vai es tiešām vēl esmu gana skaista šādām lietām?
Viņas sejas izteiksme Andris skaidri vēstīja: “Tikai mēģini pateikt nē!” Viņš atteicās.
– Skaisti, – labprāt atbildēja vīrs, cenšoties noslēpt vilšanos un rūgtumu. – Tu esi mana vislielākā es, baidos, ka tagad uz tevi vēl vairāk citi mecīs acis.
Līga visu vakaru defilēja jaunajās rotaslietās, izplatīja ziņu par savu atradumu un laimīgo ieguvumu visiem: un draugiem, un mātei, un vīramātei. Pirms gulētiešanas, pulksten desmitos, viņa rūpīgi izkārtoja savus dārgumus uz naktsgaldiņa, lai no rīta dotos uz darbu.
Andrim bija vajadzīgs ilgs laiks, lai aizmigtu, taču Līgai tā nebija problēma – viņa bija aizmigusi piecpadsmit minūšu laikā. Zinādams, ka sievas miegs ir mierīgs, Andris piesardzīgi pieskrēja pie balkona durvīm un izslīdēja ar savu nelaimīgo ķermeni uz ielas. Tur, kastē, viņš atrada paslēptu cigarešu paciņu, un turpat netālu dežurēja piparmētru košļājamās gumijas paciņa.
Viņš smēķēja. Patiesībā viņš jau sen bija atmetis… Līga uzstāja, jo viņu bieži mocīja bronhīts un pneimonija. Starp citu, pēdējā gada laikā nebija nevienas sezonālas problēmas! Nedaudz nomierinājies, Andris izvilka mobilo telefonu un uzzvanīja drauga numuram.
– Nu, vecais, – viņš teica, – es spēlēt varēšu ne drīz, tev nāksies vilkt bez manis… Mana sieva atrada manu slēptuvi. Es sešus mēnešus krāju, tieši tik, cik vajag. Un viņa naudu atrada, paņēma un nopirka sev rotaslietas.
– Tas ir smagi,” mans draugs izteica līdzjūtību. – Bet nekas, tu atkal sakrāsi. Es jau teicu, ka nevajag naudu turēt mājās.
Andris nopūtās un paskatījās uz guļamistabu. Līga saldi gulēja, un uz naktsgaldiņa blakus gulēja viņas jaunās rotaslietas, spīdošas un viņam tik nevajadzīgas, bet tās viņu tik ļoti iepriecināja.
– Jā… Bet vismaz sieva pirecīga. Viņa pat teica, ka šādu rotaslietu dēļ nav slikti nomest dažus liekos kilogramus, jo tās neizskatās pietiekami iespaidīgi. Nu, es pat priecājos, ka viņa sevi tā iepriecināja…
Logi spīdēs tīri uz vairākiem mēnešiem – vienkārši notīriet stiklu ar šo lēto līdzekli
Nākamajā rītā Līga atkal bija lieliskā noskaņojumā. Viņa uzlika jaunus auskarus un piekariņu, apbrīnojot savu atspulgu spogulī.
– Nu, vai es izskatos labi? – viņa jautāja Andrim.
– Skaisti, – viņš atbildēja, cenšoties sirsnīgi pasmaidīt, apbrīnojot sievas starojošās acis.
Jā, protams, sievietei reizēm ir jāpalutina! Pat ja tas sanāk netīšām, jāmāk priecāties par sievas prieku. Bet prātā viņš jau plānoja, kur paslēps nākamo slēptuvi… Šoreiz ne zem vannas.
