Kopš bērnības mums nepārtraukti tiek stāstīts, ka slinkums ir slikta lieta: “Neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien”, “Bez darba zivi no dīķa neizķersi”, utt.
Un cik daudz citātu un aforismu ir par šo tēmu, nevar nemaz saskaitīt. Kā, piemēram, angļu valstsvīrs un rakstnieks Filips Česterfīlds teicis: “Slinkums ir muļķu mierinājums”.
Mēs zinām, ka slinkums ̶ tas ir nevēlēšanās darīt grūtu un garlaicīgu darbu, aizstājot to ar vieglāku un patīkamāku nodarbošanos. Daži cilvēki labprātāk dodas skriet, nevis sakopj dzīvokli, citi labprātāk veic kulinārijas pētījumus, nevis apsēžas pie disertācijas rakstīšanas. Visos laikos slinkums tika nosodīts un uzskatīts par vājumu. Bet vai tas ir tik vienkārši? Vai arī slinkums var būt noderīgs?
Vai slinkumā ir kaut kas labs
Ļoti bieži cilvēki jūtas vainīgi par savu slinkumu un brīnās, kā citi var pamosties plkst. 05:00, iet uz sporta zāli, doties uz darbu, vienlaikus veicot virkni citu uzdevumu.
Tomēr zinātne apgalvo, ka motivācijas trūkums var ne tikai kaitēt, bet arī nākt par labu: ļaujot savam prātam klejot un pietiekami atpūšoties, jūs varat palielināt savu produktivitāti un radošumu. Pēdējā lieliskā ideja, kas jums palīdzēja darbā, visticamāk, neradās, kad sēdējāt birojā pie rakstāmgalda. Iespējams, tā radās, kamēr jūs mazgājāties vannā vai pastaigājāties parkā.