Katrs dārznieks sapņo, lai viņu zaļie mājdzīvnieki tos iepriecina ar sulīgu zaļumu un košiem ziediem. Un daudzi pavasarī steidz iznest augus laukā.
Telpaugus var pārvietot svaigā gaisā, bet tikai tad, kad nakts temperatūra pārstāj pazemināties zem +15°C. Pēkšņas izmaiņas vidē var kaitēt pat visizturīgākajiem īpatņiem, tāpēc tie pakāpeniski pierod pie jauniem apstākļiem.
Pirmajās dienās podi tiek iznesti uz balkona tikai uz 2–3 stundām, pasargājot tos no tiešiem saules stariem. Lapas, kas pieradušas pie maigas iekštelpu gaismas, viegli apdeg.
Pamazām “pastaigas” laiks tiek palielināts, un pēc nedēļas augus atstāj nakšņot ārā. Šī pieeja samazina stresu un ļauj pielāgoties, nezaudējot dekoratīvumu.
Ne visas kultūras ir piemērotas dzīvošanai uz balkona. Augus, kuriem nepieciešams augsts mitrums vai kuri cieš no caurvēja, vislabāk atstāt telpās.
Pirms veidojat zaļo stūri brīvā dabā, ir vērts izpētīt katra zieda vēlmes. Svaigs gaiss stimulē jaunu dzinumu augšanu un stiprina auga imunitāti. Taču ir svarīgi sekot līdzi laika prognozei: pēkšņs lietus vai stiprs vējš var sabojāt trauslos stublājus.
Puķupodi ar drenāžas atverēm un stabiliem statīviem pasargās saknes no pārmērīgas laistīšanas un puķupodus no apgāšanās. Atvērtos balkonos augus laista biežāk, jo augsne ātrāk izžūst.
Dažas sugas, piemēram, fikuss vai sukulenti, aktīvi audzē zaļumus rīta saulē, bet pēcpusdienā prasa ēnu. Citrusaugļi un rozes bagātīgāk zied uz stiklotiem balkoniem, kur nav spēcīgu vēja brāzmu. Bet papardes un orhidejas labāk jūtas istabas aizmugurē, kur nav temperatūras izmaiņu.
Dabiskā gaisa cirkulācija samazina sēnīšu risku, bet palielina kaitēkļu iespējamību. Regulāra lapu pārbaude un apstrāde ar dabīgiem līdzekļiem palīdzēs saglabāt augu veselību.
Iestājoties vēsām naktīm vasaras beigās, zaļie iemītnieki tiek atgriezti mājā, nesagaidot pirmās salnas. Pareiza pieeja padarīs balkonu par ideālu vasaras patvērumu, kur telpaugi gūs spēku sulīgai augšanai.
