Daudzi dārznieki kļūdās tieši laikā, nevis tehnikā — eksperti skaidro, kad koku apgriešana nāk par labu, bet kad tā var kaitēt.
Augļu koku apgriešana ir viens no svarīgākajiem dārza darbiem, kas tieši ietekmē gan koka veselību, gan nākamā gada ražu. Tomēr daudzi dārzkopji joprojām uzdod vienu un to pašu jautājumu — kad ir īstais brīdis to darīt? Vai labāk apgriezt kokus rudenī, kad lapas jau nobirušas, vai nogaidīt līdz pavasarim?
Eksperti skaidro, ka apgriešanas laiks ir ļoti svarīgs. Nepareizi izvēlēts brīdis var vājināt koku vai pat apdraudēt tā augšanu nākamajā sezonā.
Kāpēc rudenī apgriešana var kaitēt
Rudenī augļu koki dabiski gatavojas ziemas miegam — to sulu kustība palēninās, un zari kļūst trauslāki. Ja koku apgriež pārāk vēlu, tas var veicināt jaunu dzinumu veidošanos, kas līdz salam nepaspēj nostiprināties. Rezultātā tie apsalst un novājina visu koku.
Dārzkopības speciāliste skaidro:
“Rudenī veikta apgriešana padara augļu kokus ievainojamākus – tie kļūst jutīgāki pret kaitēkļiem, slimībām un sala bojājumiem. Labāk ir pagaidīt līdz ziemas beigām, kad augi atrodas pilnīgā miera stāvoklī.”
Kad ir labākais laiks apgriezt augļu kokus
Vislabākais laiks augļu koku apgriešanai ir vēlā ziema vai agrs pavasaris, kad stiprākie sali jau ir garām, bet pumpuri vēl nav sākuši plaukt. Tas parasti ir no februāra līdz marta vidum, atkarībā no laika apstākļiem un reģiona.
Šajā laikā sulu kustība ir ļoti lēna, tāpēc koks vieglāk pārnes apgriešanu, un brūces sadzīst ātrāk. Turklāt bez lapām ir vieglāk saskatīt, kuri zari ir bojāti vai traucē koka vainagam elpot.
Eksperti norāda:
“Aukstāks, sauss laiks samazina bojājumu iespēju, un bezlapu vainags ļauj precīzi izvērtēt, kur nepieciešami griezumi.”
Kā pareizi apgriezt kokus
Lai koku apgriešana sniegtu vēlamo rezultātu, jāievēro daži pamatnoteikumi:
-
Izvēlieties piemērotu dienu: ideāli — sauss laiks ar temperatūru no –5°C līdz 0°C. Izvairieties no mitra, lietaina vai ļoti auksta laika.
-
Apgrieziet saudzīgi: vienā reizē nogriežiet ne vairāk kā 20–30% zaru.
-
Sāciet ar acīmredzamo: noņemiet sausus, bojātus vai slimos zarus, kā arī tos, kas aug vainaga iekšpusē vai krustojas.
-
Rūpējieties par instrumentiem: izmantojiet tīrus, asus un dezinficētus griezējinstrumentus, lai novērstu slimību pārnešanu.
-
Veidojiet līdzsvarotu vainagu: atstājiet stiprākos, veselākos zarus, lai gaisma un gaiss brīvi piekļūtu visai koka vainaga daļai.
Vai rudenī vispār neko nedrīkst griezt?
Rudenī drīkst veikt tikai sanitāro apgriešanu – tas nozīmē noņemt sausos, bojātos vai slimos zarus, kas var kļūt par kaitēkļu vai sēnīšu perēkli ziemā.
Dažiem kokiem, piemēram, plūmēm, ķiršiem un vecākām ābelēm, viegla rudens apgriešana var palīdzēt vainagam elpot un saņemt vairāk saules gaismas. Tomēr lielāku formēšanu vai jauno dzinumu apgriešanu labāk atlikt līdz pavasarim.
Noslēgumā
Apgriešana ir būtiska dārzkopības daļa, kas palīdz kokiem augt veselīgiem un ražīgiem. Taču pacietība šeit ir atslēga — pārāk agri vai nepareizi veikta apgriešana var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Eksperti atgādina: labākais laiks augļu koku apgriešanai ir vēlā ziema vai agrs pavasaris, kad augi vēl atpūšas, bet ir gatavi jaunai sezonai.
