Foto: Pixabay
Kādreiz sen atpakaļ es nolēmu sagādāt ķiplokus visai ziemai. Iegādājos veselu maisu – skaistus, lielus, aromātiskus ķiplokus…
Saliku tos skapītī un domāju, ka tagad visu ziemu baudīšu bagātīgu garšu katrā ēdienā. Taču nepagāja pat pāris mēneši, kad galviņas sāka sakalst, daiviņas kļuva sausas kā papīrs, un ķiploks zaudēja visu savu spēku. Tad es sapratu – vienkārši ielikt to skapī nav pietiekami. Ir jāzina, kā pareizi to uzglabāt.
Bērnībā pie mums ķiploki vienmēr bija. Vecmāmiņa tos turēja bizēs, kas karājās pie sienas, bet ziemā daļa stāvēja kastē ar kaut ko birstošu. Tajā laikā es īpaši neaizdomājos, kāpēc viņai ķiploki palika sulīgi pat līdz pavasarim. Bet, kad pats sastapos ar šo problēmu, atcerējos: vecmāmiņas metodes vienmēr bija vienkāršas, bet iedarbīgas.
Pirmā kļūda, ko pieļāvu – atstāju ķiplokus polietilēna maisiņā. Domāju, ka tā tie neizžūs, bet beigās daļa daiviņu vienkārši sasmaka un pārklājās ar pelējumu, bet pārējie kļuva mīksti. Ķiplokam ir vajadzīga ventilācija, gaisam ir jāapmainās, citādi tā ir strupceļa lieta.
Foto: Pixabay
Otrā kļūda – uzglabāšana kopā ar kartupeļiem un sīpoliem. Izrādās, šie produkti nav paši draudzīgākie kaimiņi. Kartupeļi izdala mitrumu, sīpoli arī neveicina labu uzglabāšanu, un ķiploki šādā sabiedrībā bojājas daudz ātrāk.
Pēc šīm kļūdām es sāku meklēt, kā tad īsti pareizi glabāt ķiplokus, un sapratu, ka katram ir savas metodes. Kāds tur tos ledusskapī, bet man šī iespēja nederēja – daiviņas ātri zaudēja garšu. Citi ierok miltos vai pelnos – darbojas, bet man negribējās ķēpāties ar liekām rūpēm.
Visērtākā metode man izrādījās – ar sāli. Paņēmu parastu kartona kasti, apakšā iebēru sāls kārtu, uzliku ķiploka galviņas, atkal apbēru ar sāli – un tā vairākos slāņos. Rezultātā ķiploks neizkalst, paliek stingrs un nedīgst. Vienkārši un efektīvi.
Foto: Pixabay
Lasi vēl: Tagad, lai pagatavotu šašliku, jums nav jādodas pie dabas, jo varat pagatavot gardu gaļu burciņā
Vēl viena metode, kas mani pārsteidza – uzglabāšana stikla burkā bez vāka. Galvenais – burku sterilizēt, salikt tur ķiplokus un nolikt sausā vietā. It kā nekas īpašs, bet ķiploks saglabājas lieliski.
Bet ir vēl viena metode, kas man patika vislabāk. Starp citu, to izmantoja mana mamma. Viņa notīrīja daiviņas, aplēja tās ar augu eļļu un ielika ledusskapī.
Rezultātā ķiploks ne tikai saglabājās, bet arī eļļa ieguva fantastisku aromātu. Tur var pievienot arī garšaugus, piparus – un sanāk lielisks gatavs maisījums ēdienu piegaršošanai.
Foto: Pixabay
Izmēģinot visas šīs metodes, es sapratu vienu svarīgu lietu – pareiza ķiploku uzglabāšana ir atkarīga no apstākļiem mājās. Ja ir mitrums – labāk der sāls vai stikla burka. Ja ir sausums – pītas bizītes vai lina maisiņi. Bet, ja gribas ērtību – tad eļļa.
Tagad mans ķiploks tiek uzglabāts, kā nākas, un sakaltušās daiviņas ir palikušas pagātnē. Uzrakstiet komentāros, vai jums patika šis raksts. Arī ar prieku redzēšu jūsu papildinājumus.
Lai kādu metodi jūs izvēlētos, svarīgākais ir saprast – ķiploks nav tikai garšviela, tas ir arī vērtīgs palīgs virtuvē. Tāpēc ir vērts ieguldīt nedaudz pūļu, lai tas saglabātu savu kvalitāti visu ziemu. Ceru, ka manas kļūdas un atrastie risinājumi jums noderēs un palīdzēs izvairīties no vilšanās,
