Kā emocionāla noslēgšanās var kaitēt jūsu attiecībām

Kā emocionālā noslēgšanās var kaitēt jūsu attiecībām

Emocionālā noslēgšanās ir atteikšanās komunicēt ar otru cilvēku, kā arī sarunas pārtraukšana, lai radītu distanci. Apzināta atteikšanās runāt strīda laikā, kas pazīstama arī kā klusēšanas terapija, var būt sāpīga, nepatīkama un attiecībām kaitīga.

Ko šis īsti nozīmē attiecībās

Tas bieži izpaužas kā šāda uzvedība:

Diskomforts, runājot par savām jūtām

Partnera bažu noraidīšana vai noniecināšana

Atteikšanās atbildēt uz jautājumiem

Acu kontakta izvairīšanās vai atteikšanās no neverbālām komunikācijas pazīmēm

Aiziešana no sarunām, kas izraisa stresu

Kā saprast, vai kāds pielieto noslēgšanos

Noslēgšanās attiecībās bieži ir acīmredzama, bet tas var būt arī smalks, un jūs varat nepamanīt, ka pats vai jūsu partneris to pielieto.

Pazīmes, ka tiek pielietota noslēgšanās:

Partnera sacītā ignorēšana

Sarunas tēmas maiņa, lai izvairītos no neērtas tēmas

Aiziešana bez vārda

Pastāvīgi atrunājoties, lai nerunātu

Atteikšanās atbildēt uz jautājumiem

Lasi vēl: Mana māsa paskaidroja, kāpēc pēc darba esmu vienmēr nogurusi – lūk kāpēc

Apsūdzību izteikšana, nevis problēmas apspriešana

Dismissīva ķermeņa valoda (piemēram, acu griešana, aizvēršana)

Pasīvi agresīva uzvedība (vilcināšanās vai kavēšana, lai izvairītos no sarunas)

Atteikšanās atzīt, ka notiek noslēgšanās

Cilvēks, kurš tiek noslēgts, parasti jūtas frustrēts, dusmīgs, apjucis un sāpināts. Tas var nopietni iedragāt pašvērtējumu un radīt sajūtu, ka attiecībās trūkst uzticības un tuvības.

Kāpēc cilvēki pielieto noslēgšanos

Lai gan noslēgšanās var būt ļoti sāpīga, tas ne vienmēr tiek darīts ar negatīvu nolūku. Bieži vien tā ir aizsardzības reakcija, kas rodas no bailēm, trauksmes vai vilšanās.

Iespējamie iemesli, kāpēc cilvēki noslēdzas:

Vispārīga vēlme izvairīties no konfliktiem

Vēlme mazināt spriedzi strīdīgā situācijā

Sajūta, ka viņi emocionāli nespēj runāt par konkrētu tēmu

Bailes no partnera reakcijas vai strīda attīstības

Uztvere, ka partneris nevēlas atrisināt konfliktu

Cerības trūkums, ka problēmu var atrisināt

Mēģinājums būt neitrālam vai atturīgam

Partnera emocionālas vai racionālas nepilnvērtības uzsvēršana

Manipulācijas mēģinājums vai mēģinājums panākt savu

Centieni novest attiecības līdz krīzei vai pat pārtraukt tās

Pētījumi liecina, ka vīrieši biežāk pielieto noslēgšanos, daļēji sabiedrības gaidu dēļ, kas liek sievietēm būt komunikatīvām, bet vīriešiem stipriem un klusiem.

Neapzināta noslēgšanās- Bieži vien šī uzvedība tiek apgūta kā veids, kā tikt galā ar emocijām vai konfliktsituācijām. Cilvēks var to darīt, lai neradītu strīdu vai izvairītos no grūtām tēmām. Viņš arī var baidīties no partnera reakcijas.

Apzināta noslēgšanās – Ekstremālos gadījumos cilvēks apzināti noslēdzas, lai manipulētu ar situāciju, kontrolētu partneri vai viņu sodītu.

Tas var būt emocionāli vardarbīgs

Partneris, kurš tiek ignorēts, bieži jūtas nenovērtēts vai pat pazemots. Viņš var sākt šaubīties par savu vērtību.

Tas pastiprina konfliktus

Kaut arī noslēgšanās it kā cenšas novērst konfliktu, realitātē tas to tikai pastiprina. Ilgstošs klusums noved pie eksplozijas vai dziļākas nesaprašanās.

Palielina šķiršanās risku

Daži pētījumi liecina, ka noslēgšanās ir viena no galvenajām šķiršanās pazīmēm, jo tas signalizē, ka partneris nav gatavs risināt attiecību problēmas.

Ko darīt, ja partneris noslēdzas

Ja noslēgšanās notiek jūsu attiecībās, tas būtu jārisina abiem partneriem. Nav vērts meklēt vainīgo. Attiecības nevar pastāvēt bez komunikācijas.

Pāru terapija var palīdzēt jums abiem saprast:

Kāpēc šī uzvedība notiek

Kādi ieradumi vai rīcība izraisa noslēgšanos

Kā izstrādāt labvēlīgu sarunu struktūru

Terapeits var palīdzēt iemācīties:

Pieņemt atgriezenisko saiti

Uzklausīt pirms atbildēt

Pārtraukt sarunu, ja tā kļūst pārāk sakāpināta

Novērot savu ķermeņa valodu

Izprast otra viedokli

Sagatavoties sarunai ar mierīgu prātu

Izmantot neitrālu, nekritizējošu valodu

Noslēgšanās ir atteikšanās runāt, ignorēšana un klusēšanas taktika.

To var izraisīt bailes, trauksme, pazemināts pašvērtējums vai vēlme pēc kontroles.

Tas var nopietni kaitēt attiecībām, bet ar komunikāciju to var pārvarēt.