Komisija šodien publicētā paziņojumā informē, kā Investīciju plāns Eiropai – Junkera plāns – četrus gadus pēc tā uzsākšanas ir palīdzējis atjaunot ilgtspējīgu investīciju līmeni Eiropā. Investīciju plāns ir pārsniedzis sākotnējo mērķi un prognozes un tagad ir mobilizējis investīcijas 360 miljardu eiro apmērā, turklāt divas trešdaļas no šīs summas ir privātie ieguldījumi. Sagaidāms, ka ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu varēs vieglāk piekļūt finansējumam. Aplēses rāda, ka ESIF līdz šim ir atbalstījis vairāk nekā 750 000 darbvietu, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks izveidoti 1,4 miljoni darbvietu, kas pozitīvi ietekmēs miljoniem Eiropas mājsaimniecību.
Pateicoties Junkera plānam, ES IKP ir palielinājies par 0,6 %, un līdz 2020. gadam pieaugums varētu sasniegt 1,3 %. Atbalstu no šī plāna saņem visas dalībvalstis, īpaši tās, kuras krīze skārusi visvairāk. Šodien ESIF sekmīgais modelis kļūst par jaunu atskaites punktu ES atbalstītām investīcijām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un to papildina jaunais InvestEU fonds un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments, ko Komisija ierosinājusi nākamā ES ilgtermiņa
budžeta izstrādes procesā.
Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: “Investīciju plāns ir izrādījies pagrieziena punkts. Pēc četriem gadiem šī jaunā un unikālā pieeja privāto ieguldījumu mobilizēšanai sabiedrības labā ir piesaistījusi ekonomikai jaunu finansējumu 360 miljardu eiro apmērā. Turklāt mēs esam palīdzējuši uzsākt inovatīvus projektus un esam uzlabojuši investīciju vidi Eiropā. Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā mēs vēlamies turpināt šo kursu un gādāt, lai Investīciju plāna sekmīgais modelis kļūtu par jaunu Eiropas standartu investīciju atbalstīšanai.”
Līdztekus investīciju piesaistei Junkera plāna panākumu pamatā ir vēl divi aspekti. Divas nozīmīgas inovācijas šajā sakarā ir pielāgotais atbalsts ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību, kurš līdz šim jau izskatījis 860 pieprasījumus, un Eiropas Investīciju projektu portāls, kurā ir apkopoti
un potenciālajiem investoriem ērti pieejami visi detalizēti izstrādātie projekti.
Gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī ir strādāts pie tā, lai novērstu šķēršļus investīcijām un padarītu Eiropu par vēl pievilcīgāku vietu, kur veidot uzņēmumus un izvērst plaukstošu uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu Investīciju plāna mērķi un vēl vairāk uzlabotu ieguldījumu vidi Eiropā, paziņojumā uzsvērta
vajadzība veikt turpmāk norādītās noturīgās un koordinētās darbības.
–
Uzņēmējdarbībai labvēlīgu strukturālo reformu īstenošana. Eiropas pusgada ietvaros Junkera vadītā Komisija ieviesa jaunu pieeju, kuras pamatā ir “pozitīvais trijstūris” — strukturālās reformas, ieguldījumi un fiskālā atbildība. Šī pieeja visās dalībvalstīs ļāvusi gūt zināmus panākumus, jo īpaši administratīvo un uzņēmējdarbības apstākļu ziņā. Tomēr dažās dalībvalstīs ir
vajadzīgs spēcīgāks stimuls strukturālo reformu īstenošanai, piemēram, jāievieš efektīva tiesu
sistēma.
–
Gan vakar publicētajā 2019. gada izaugsmes pētījumā, gan Eiropas pusgada rudens paketē un šodien publicētajā Eirobarometra aptaujā ir atbalstīta doma, ka jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu šķēršļus investīcijām Eiropā. Izaugsmes pētījumā uzsvērts, cik svarīgi ir izmantot noturīgu ekonomikas izaugsmi, lai īstenotu nacionālās reformas, kas vērstas uz ražīguma pieaugumu, iekļautību un institucionālo kvalitāti, un novērstu ieguldījumu nepietiekamību. Eirobarometra dati liecina, ka tikai daži no aptaujātajiem uzņēmumiem spēja veikt dažus vai visus vēlamos ieguldījumus, un tam par iemeslu ir atlikušie regulatīvie šķēršļi, piemēram, administratīvais slogs.
Komisijas priekšlikums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu nepastarpināti tiecas nostiprināt ES kā investīcijām pievilcīgu galamērķi pasaules ekonomikā. Jaunais InvestEU fonds balstīsies uz ESIF panākumiem, un tā mērķis būs mobilizēt investīcijas vēl 650 miljardu eiro apmērā, savukārt Reformu atbalsta programma sniegs dalībvalstīm reformu veikšanā vajadzīgo tehnisko un finansiālo atbalstu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi panākt progresu nākamā ES ilgtermiņa budžeta un tā
nozarisko priekšlikumu jomā.
Konteksts
Investīciju plāns Eiropai jeb Junkera plāns tika uzsākts 2014. gada novembrī ar mērķi apturēt jau tā
zemā investīciju apjoma turpmāku samazināšanos un palīdzēt Eiropai atgriezties uz ekonomikas
atlabšanas ceļa. Līdz ar inovatīvo pieeju investīcijām, ierobežotu publisko resursu apjomu, izmantojot
ES budžeta garantiju Eiropas Investīciju bankas grupai, plāna ietvaros jau ir piesaistīti un arī turpmāk
tiks mobilizēti būtiski privātie un publiskie resursi investīcijām tādās stratēģiskās ES ekonomikas
nozarēs kā infrastruktūra un mājokļi, pētniecība un izstrāde, jaunas tehnoloģijas un ražošanas
metodes, izglītība un prasmes un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.
2018. gada jūlijā Junkera plāns pārsniedza sākotnējo investīciju mērķapjomu – 315 miljardus eiro.
Patlaban ESIF ietvaros ir apstiprinātas 993 darbības, ar kurām 28 ES dalībvalstīs paredzēts piesaistīt
investīcijas 360 miljardu eiro apmērā, bet līdz 2020. gadam – sasniegt mērķapjomu 500 miljardi eiro.