9. un 10. augustā Kuldīgas novada Pelčos 80 dalībnieki no visas Latvijas pulcējās biedrības “Mūžizglītības un kultūras institūts “Vitae” sadarbībā ar Viduskurzemes pamatskolu – attīstības centru, Rīgas 3. pamatskolu, Tukuma novada speciālo izglītības iestādi, Liepājas Līvupes pamatskolu – attīstības centru, Rēzeknes novada speciālo pamatskolu un Rēzeknes pamatskolu – attīstības centru organizētajā Vasaras Universitātē. Pasākumā bija pārstāvētas 25 izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas.
Divas dienas notika spraigs darbs, kura laikā izglītības iestādes dalījās pieredzē un tika ielikti pamati jauna sadarbības tīkla izveidei. Piedaloties Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai I.Bērziņai, Izglītības un zinātnes ministrei A.Čakšai, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoram I.Lipskim, Labklājības ministrijas projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” vadītājam J.Cebulim un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvei S.Hemmingai, tika aktualizēts jautājums par jauniešu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanos darba tirgū.
Noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, lēmējinstitūcijas aicinot domāt gan par lielāku atbalstu uzņēmējiem, kuri nodarbina jauniešus ar speciālajām vajadzībām, gan par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar šo jauniešu profesionālo pamatizglītību. Piemēram, speciālo izglītības programmu absolventiem nepieciešams individuāli pielāgots (saīsināts) darba laiks un saziņai ar valsts iestādēm un darba devēju jānotiek “vieglajā valodā”.
Jāveido īpaši profesiju katalogi un ir nepieciešams palielināt izglītības iestādēs apgūstamo profesiju klāstu.
Jārada un jāievieš diagnostikas instrumenti profesijas piemērotības noteikšanai jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Rezolūcijā minēti arī ar izglītības procesu saistīti jautājumi, piemēram, aktualizēta problēma attiecībā uz izvēlētās profesijas apguvei atvēlēto laiku, jo trīs gadi pēc 9. klases absolvēšanas nav pietiekami ilgs laiks, laiks jaunietis ar speciālajām vajadzībām to apgūtu.
Ir nepieciešams izstrādāt mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem gan pamatizglītībā, gan profesionālajā pamatizglītībā atbilstoši viņu attīstības līmenim un veselības stāvoklim.
Jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem nedrīkstētu piemērot profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumus elektroniskā formā.
Būtisks ir mentoru piesaistes jautājums, jo mentori ir vidutāji starp izglītības iestāžu audzēkņiem un darba devējiem. Tā kā šiem jauniešiem iztrūkst elementāras prasmes, kas ierastas viņu vienaudžiem, kā piemēram, prasme aizpildīt anketu vai uzrakstīt iesniegumu, nepieciešams mentors, kas jaunieti virza darba dzīvē atbilstoši viņa spējām. Ar mentora atbalstu jaunietis veiksmīgi iekļautos darba tirgū un sabiedrībā, spētu sagatavot motivācijas vēstuli vai CV. Mentoru programmai ir nepieciešams valsts finansējums, jo šobrīd mentori ar jauniešiem strādā kā brīvprātīgie.
Ne visi jaunieši ar speciālām vajadzībām spēs apgūt profesiju, tāpēc ir aktuāls arī dienas centru jautājums, kurš veiksmīgi tiek risināts tikai dažās pašvaldībās. Dienas centrs ir iespēja nodrošināt šo jauniešu iekļaušanos sabiedrības dzīvē un tā mazināt sociālās atstumtības riskus.
Pasākuma nobeigumā no dalībniekiem tika saņemti daudz pateicības vārdi un pozitīvas atsauksmes:
“Ir pleca sajūta. Redzu, ka neesam vieni.”
“Daudz ieguvumu un ideju. Prieks par iespēju būt kopā un risināt kopīgās problēmas.”
“Sajutos savējais starp savējiem, jo gan problēmas, gan mazās/lielās uzvaras skolā mums visiem ir līdzīgas, tāpēc saprotam viens otru “no pusvārda”. Ieguvums – labās emocijas, pieredzes stāsti, jauns draugu loks.”
Pasākumu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds.