Latviešu aktrise Ilze Vazdika šogad saņems prestižo “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Par godu šim notikumam viņa piedalījās Latvijas Radio sarunu raidījumā “Laikmeta krustpunktā”.
81 gadu vecā aktrise ir dzimusi Rīgā, un arī viņas brālis Uldis Vazdiks (1941–2006) bija aktieris. Viņa mācījās Rīgas 3. vidusskolā, bet 1959. gadā iestājās Dailes teātra III studijā, kuru absolvēja 1962. gadā. Dailes teātrī Vazdika sāka strādāt jau 1960. gadā.
Savas karjeras laikā ir saņēmusi arī vairākus citus nozīmīgus apbalvojumus – 2010. gadā viņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2007. gadā “Spēlmaņu nakts” balva kā “Gada labākajai otrā plāna aktrisei”.
Lasi arī: Šie 5 zvaigžņu zīmju pārstāvji līdz gada beigām atrisinās visas savas problēmas
Atklātā intervija
Raidījumā Vazdika atcerējās savu bērnību, kuru lielā mērā pavadījusi teātrī, jo arī viņas mamma bija aktrise.
Jau toreiz viņa bija pārliecināta, ka kļūs par aktrisi, bet jaunībā apsvērusi arī radio darbu. Tāpēc, ierodoties raidījuma “Laikmeta krustpunktā” ieraksta vietā Latvijas Radio namā Vecrīgā, bija acīmredzami priecīga un iedvesmota.
Lai gan pēdējos gados Vazdika vairs nestrādā teātrī, viņai ir skaidrs viedoklis par to, kas viņas skatījumā , teātra pasaulē ir nepieņemams.
Teātris šodien ir ļoti mainījies. Lai arī tas joprojām tiek dēvēts par repertuāra teātri, ir šaubas, vai nākotnē tas tāds paliks. Tomēr visasākais viedoklis un sarežģītas izjūtas ir par “kastingiem” un viesu režisoru ierašanos.
Protams, ka teātris ir pilnīgi mainījies. Vēl viņš skaitās repertuāra teātris, bet es domāju, ka diez vai nākotnē viņš būs repertuāra teātris. Nerunājot par to, ka tagad nepārtraukti nāk viesu režisori, Žagars tā vēlas, nāk svešie…
Un man tas viss ir tik nepieņemami – visi tie “kastingi”, tas viss….Es pilnīgi uz kaut kādu “kastingu” aizslēdzos ciet.
Kas par “kastingu”? Ko viņš no manis vēl grib? Es visu mūžu esmu staigājusi pa tiem dēļiem, “kastingu” vēl tagad… Un svešs cilvēks. Man tādas stulbas domas – viņš ienāk manā mājā un es tagad iešu uz “kastingu”. Es nekur neiešu. Nu, tad nekur negāju un aizgāju. Tā man ar to gāja…
Katrā ziņā man ir jāpasaka paldies Žagaram – visu cieņu! Ko viņš ir izdarījis teātrim, kā viņš viņu ir pārveidojis un kādi viņam vēl ir nākotnes plāni. Tad teātrim ir laimējies, ka ir tāds Žagars. Un viņš grib vēl turpināt. Un lai Dievs dod viņam to iespēju turpināt. Tā kā es varu teikt tikai to labāko.
“Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23. novembrī Valmieras teātrī un būs skatāma Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
Lūk raidījuma ieraksts un intervija:
