Teātris šodien ir ļoti mainījies. Lai arī tas joprojām tiek dēvēts par repertuāra teātri, ir šaubas, vai nākotnē tas tāds paliks. Tomēr visasākais viedoklis un sarežģītas izjūtas ir par “kastingiem” un viesu režisoru ierašanos.
Protams, ka teātris ir pilnīgi mainījies. Vēl viņš skaitās repertuāra teātris, bet es domāju, ka diez vai nākotnē viņš būs repertuāra teātris. Nerunājot par to, ka tagad nepārtraukti nāk viesu režisori, Žagars tā vēlas, nāk svešie…
Un man tas viss ir tik nepieņemami – visi tie “kastingi”, tas viss….Es pilnīgi uz kaut kādu “kastingu” aizslēdzos ciet.
Kas par “kastingu”? Ko viņš no manis vēl grib? Es visu mūžu esmu staigājusi pa tiem dēļiem, “kastingu” vēl tagad… Un svešs cilvēks. Man tādas stulbas domas – viņš ienāk manā mājā un es tagad iešu uz “kastingu”. Es nekur neiešu. Nu, tad nekur negāju un aizgāju. Tā man ar to gāja…
Katrā ziņā man ir jāpasaka paldies Žagaram – visu cieņu! Ko viņš ir izdarījis teātrim, kā viņš viņu ir pārveidojis un kādi viņam vēl ir nākotnes plāni. Tad teātrim ir laimējies, ka ir tāds Žagars. Un viņš grib vēl turpināt. Un lai Dievs dod viņam to iespēju turpināt. Tā kā es varu teikt tikai to labāko.
“Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23. novembrī Valmieras teātrī un būs skatāma Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
Lūk raidījuma ieraksts un intervija:
