Ģeoloģijas profesors uzskata, ka Eiropu apdraud globāla mēroga vulkāna izvirdums un process jau ir sācies

Vulkānu pētnieks portālam Life pastāstīja, ka notiekošais Santorinas salas tuvumā Vidusjūrā ir ļoti līdzīgs vulkāna sagatavošanai lielam izvirdumam.

Zinātnieki jau iepriekš brīdināja par Santorinas vulkāna izvirduma briesmām un riskiem. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Seismoloģijas centra tīmekļa vietnē jaunāko satricinājumu tiešsaistes sarakstā gandrīz katrā rindiņā mirgo vārds “Grieķija”. Tā tas ir bijis kopš 2025. gada 28. janvāra. Kopš tā laika reģistrēto zemestrīču skaits ir simtiem. Zemestrīces lielums pēc Rihtera skalas lielākoties ir aptuveni trīs, bet ir bijušas arī līdz pat piecām ballēm.

Lasi arī: Sajauciet 100 ml piena ar 2 ēdamkarotēm “pulvera”. Jebkurš stāds jūsu acu priekšā kļūs spēcīgāks

Tikmēr saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņām simtiem cilvēku steidzami pamet Grieķijas salu Thira (Santorini), kas atrodas Vidusjūras austrumos, 120 kilometrus uz ziemeļiem no Krētas.

– Situācija man šķita ļoti satraucoša. Santorini ir ļoti nopietns, liels vulkāns. Es redzēju ziņojumus par seismiskiem notikumiem, un tas izskatās pēc “zemestrīču rojiem”, kas notiek pirms izvirduma, – portālam Life pastāstīja vulkanologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors, Maskavas Valsts universitātes Ģeoloģijas fakultātes profesors Pāvels Plečovs.

Tas viss neviļus atgādina kādu laikmeta vēsturisku notikumu, ko var nojaust, ja Santorinas salu aplūko no kosmosa.

Fakts ir tāds, ka šī sala ir vulkāniska. Saskaņā ar aplēsēm pirms nedaudz mazāk nekā diviem miljoniem gadu to “izlēja” spēcīga zemūdens vulkāna izvirdums. Interesantākais ir tas, ka sākotnēji sala bijusi apaļa – to pat sauca par Strongili, kas grieķu valodā nozīmē “apaļš”.

Aptuveni pirms trīsarpus tūkstošiem gadu to apdzīvoja mīnu iedzīvotāji – viena no pirmajām augsti attīstītajām civilizācijām Eiropā. Tā viņus nosauca par godu mītiskajam ķēniņam Minosam, kurš, kā vēsta leģenda, bija slavenā Zeva dēls. Šai tautai bija rakstu valoda, likumdošana, pilis, prasmīgi izrotātas freskas, un kopumā minojieši dzīvoja tā, kā mēs iedomājamies Odiseja tautiešus viņa dzimtajā Itakas salā: viņi apstrādāja zemi, audzēja aitas un kazas, spieda olīveļļu un auda krāšņus gultas pārklājus kā Penelope.

Un tas viss gāja bojā aptuveni otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras vidū. Kad tieši, nav īsti skaidrs, taču tas, kas notika, ir pilnīgi skaidrs: salas “radītājs”, vulkāns Santorīns, iznīcināja lielāko daļu tās – pēc izvirduma viss salas centrs sabruka un nogrima simtiem metru dziļumā.

Tuvākajās dienās rūgti raudās 3 zvaigžņu zīmju pārstāvji

Ne tikai virs pašas salas, bet pat virs Krētas uz dažām dienām valdīja tumsa. Cilvēki aizdusa no sērūdeņraža. Pelni pārklāja 200 000 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Augi gāja bojā.

Turklāt 24 kilometrus no Santorīnas, Anafi salā, 250 metru augstumā virs jūras līmeņa, tika atrasts sena vulkāniskā pumeks, ko acīmredzot atnesa milzīgs cunami vilnis. Saskaņā ar aprēķiniem tas tur nonāca aptuveni četrās minūtēs, ne vairāk kā pēc pusstundas tas nokrita uz Krētu un pēc tam sasniedza Tunisijas, Sīrijas un Ēģiptes piekrasti. Tā laika seno ēģiptiešu hronikās ir atsauces uz neizskaidrojamu haosu, ko izraisījis ūdens, kas “nāca no ziemeļiem”.

Pēc zinātnieku domām, tas nebija vienreizējs izvirdums: šķiet, ka Santorīna vulkāns ir plosījies apmēram 25 gadus pēc kārtas. Pēc tam viņš par sevi atgādināja daudzkārt. Piemēram, “izlijušas” salas, kas redzamas virs ūdens plaisājošās kalderas centrā. Mūsu ērā, pēc vēstures datiem, viņš izvirdis 13 reizes, no kurām četras reizes – XX gadsimtā. “Ekstrēmākais” gadījums bija 1950. gadā.