Francijas Bankas vadītājs Fransuā Viljērs de Galē atbalsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes samazināšanu septembrī, atsaucoties uz eirozonas inflācijas samazināšanos. Tikmēr analītiķi mazina pakalpojumu inflācijas ietekmi.
Intervijā žurnālam Le Point piektdien, 30. augustā, F. Viljērs de Galē atzīmēja, ka jauns likmju samazinājums būtu “taisnīgs un saprātīgs”, saskaņojot to ar ECB pakāpenisko pieeju.
“Manuprāt, mūsu sanāksmē 12. septembrī būtu jārīkojas. Būtu taisnīgi un gudri lemt par jaunu likmju samazinājumu,” paziņoja Viljērs, uzsverot “aktīva un pragmatiska pakāpeniskuma” nozīmi, un mudināja ECB vadīties gan pēc novērotās inflācijas, gan nākotnes gaidām.
“Tirgus sagaida, ka procentu likmes eirozonā nākamgad būs no 2% līdz 2,5%,” viņš piebilda.
Tomēr Viljērs arī uzsvēra, ka ECB ir jāpanāk trausls līdzsvars.
“ECB jāuzmanās no nepietiekamas izaugsmes riska,” viņš brīdināja, norādot, ka, lai gan inflācija vēl nav stabili sasniegusi ECB noteikto 2% mērķi, “ļoti iespējams, ka mēs to sasniegsim nākamā gada pirmajā pusē Francijā un otrajā pusē eirozonā”.
Viņš brīdināja, ka, gaidot, kamēr inflācija sasniegs 2%, pirms pazemināt likmes, tiks kavēta rīcība, jo “likmju pārmaiņām vienmēr nepieciešams zināms laiks, lai tās atspoguļotos reālajā ekonomikā”.
Viljēra komentāri izskanēja izšķirošā brīdī, kad eirozona cīnās ar inflācijas samazināšanos, kas pastiprināja argumentus par labu monetārās politikas mīkstināšanai.
Pagājušajā nedēļā Eurostat provizoriskie dati atklāja, ka inflācija eirozonā samazinājusies līdz zemākajam līmenim vairāk nekā trīs gadu laikā. Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) 2024. gada augustā salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 2.2%, samazinoties no 2.6% jūlijā, un tas bija vājākais gada kāpums kopš 2021. gada jūlija.
Neraugoties uz kopējās inflācijas kritumu, pakalpojumu inflācija joprojām rada bažas. Ar pakalpojumiem saistītie izdevumi, kas veido gandrīz 45% no eirozonas SPCI, augustā salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 4.2%, salīdzinot ar 4% jūlijā.
Pamatinflācija, kas neietver tādus svārstīgus komponentus kā enerģija un pārtika, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās tikai nedaudz – no 2.9% līdz 2.8%, un pakalpojumu cenu kāpuma ilgstošais augšupvērstais spiediens ir galvenais klupšanas iemesls.
ABN Amro makroekonomiskās izpētes nodaļas vadītājs Bils Divinejs novēroja, ka pakalpojumu inflācija Francijā augustā pieauga līdz 3.1% salīdzinājumā ar 2.6% jūlijā, ko noteica “izmitināšanas un transporta pakalpojumi”, kurus, iespējams, ietekmēja Parīzes olimpiskās spēles.
Viņš izteica pieņēmumu, ka inflācijas spiedienu pakalpojumu sektorā, iespējams, veicināja arī plašāks vasaras kultūras pasākumu klāsts visā eirozonā, t.sk. Euro 2024 un Teiloras Sviftas koncertturneja.
Tomēr kopējā dezinflācijas tendence un darba samaksas pieauguma rādītāju vājināšanās atbalsta vēl viena procentu likmju samazinājuma nepieciešamību.