Lasītājs Sandris Kalniņš dalījās ar īpašu atgadījumu, kas pilns pārsteigumu un mīklu.
Viss sākās ziemas dienā, kad Sandris devās no Rīgas uz Latgali, lai apciemotu radiniekus. Ceļā viņš pie kādas mājas žoga pamanīja uzrakstu: “Olas, svaigs ievārījums”. Šis paziņojums piesaistīja viņa uzmanību, un viņš nolēma apstāties.
“Es nodomāju – nopirkšu bērniem aveņu ievārījumu. Ziema, silta tēja ar ievārījumu – tas šķita lieliski,” stāsta Sandris. Viņš piegāja pie mājas, un pie viņa iznāca apmēram četrdesmit gadus veca sieviete, kas laipni pārdeva burciņu.
Sandris atveda iegādāto ievārījumu mājās un, liekot to ledusskapī, uz burciņas pamanīja ar marķieri uzrakstītu vārdu. Uz tā bija rakstīts tikai viens vārds: “Atvainojiet.”
Es sajutos neomulīgi. Ko gan varēja nozīmēt vārds “Atvainojiet”? Vai tā bija kāda brīdinājuma zīme? Varbūt – “Man žēl, ka es tevi saindēšu, svešais šoferīt”? Vai arī – “Atvainojiet, bet ievārījums ir sabojājies”? Kāpēc vispār kāds rakstītu atvainošanos uz burciņas, kas tiek pārdota ceļmalas braucējiem?
Situācija šķita satraucoša un pat nedaudz draudīga. Es to izstāstīju sievai. Viņa nekavējoties man ieteica burciņu izmest. Tomēr es nespēju to izdarīt. Lai gan viņa vairākkārt lūdza un pat uzstāja, es ievārījumu neizmetu.
Sandris atvēra burciņu. Viņš ieelpoja aveņu ievārījuma smaržu, aptaustīja tā virsmu un pat ar pirkstu pabakstīja. Nogaršojis to, viņš secināja – ievārījums kā ievārījums, nekas neparasts. Bet tad viņš pamanīja vēl vienu uzrakstu, šoreiz uz vāka iekšpuses. Uzraksts izraisīja ziņkāri, radot stāstam jaunu intrigu. Tur bija rakstīts vienkārši…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk