Arhitektūras nedēļas ietvaros otrdien, 14. maijā kinoteātrī KSuns norisināsies kinolektorijs Pilsēta un telpa Aloiza Brenča filmās, kuru vadīs LKA Filmu skolas vadītājs, režisors Jānis Putniņš. Kino veltīts pasākums Arhitektūras nedēļā ir tradīcija, jo pilsēta, tās ārtelpa un iekštelpa, “spēlē” svarīgu un aizraujošu lomu ne tikai mūsu dzīvēs, bet arī filmās.
Biļetes uz kinolektorija vienīgo seansu var iegādāties KSuns kasēs vai www.bezrindas.lv.
Šogad no 13. maija līdz 17. maijam Rīgā tiks svinēta Arhitektūras nedēļa, kuras ietvaros 14. maijā kinoteātrī KSuns norisināsies kinolektorijs – kino un arhitektūras krustpunkts, kas aicina paskatīties uz abām nozarēm kopīgo. Veiksmīgas un funkcionālas arhitektūras pamatā ir arī tās iekļaušanās pilsētvidē un kopējā konceptā, ko atspoguļos arī šī kinolektorijs Pilsēta un telpa Aloiza Brenča filmās. Kinolektoriju – lekciju ar režisora filmu fragmentiem – vadīs kino pētnieks, režisors un LKA Filmu skolas direktors Jānis Putniņš.
Kino lekcijas izvēlētā tēma un laiks nav nejaušība. Vispirms jau – pavisam drīz – 2019. gada 6. jūnijā 90 gadu jubileja būtu vienam no interesantākajiem latviešu režisoriem Aloizam Brenčam. Režisora veidoto filmu vidū ir tādas filmas kā Līdz rudenim vēl tālu (1964), Kad lietus un vēji sitas logā (1967), Šahs briljantu karalienei (1973), Gaisma tuneļa galā (1974), Mirāža (1983).
Aloizs Brenčs lielākoties uzņēmis asa sižeta filmas, kur izmantota dinamiskā montāža, tāpēc nereti tiek dēvēts par urbānā kino meistaru. Gandrīz visās Brenča režisētajās filmās darbība norisinās pilsētvidē, kas valdzina skatītājus ar notikumu bagātību, dzīves ātrumu un izklaides iespējām. Mākslinieka filmās pilsētas ikdiena kļūst neordināra un transformējas kino telpā, kur iedzīvotājiem ierastās banalitātes pārvēršas nozīmīgās darbībās un sāk līdzināties rituāliem. Ņemot vērā šos aspektus, urbānā vide Brenča darbos var tikt uzskatīta ne tikai kā fons, bet arī kā dažādi pavedieni un semantiskas informācijas nesēji. Režisoram izvēloties iekštelpas, tiek atlasītas tādas vides kā šauras kāpņu telpas un gaiteņi, bāri, naktslokāli, saloni, veikali, namu fasādes, ielas un citi pilsētvides elementi dažādās variācijās. Šādas kombinācijas Brenča filmās atkārtojas ievērojami lielā daudzuma, kas būtiski pārsniedz sižetu diktētās nepieciešamības. Lai noskaidrotu, kāpēc Aloizs Brenčs tik lielu nozīmi pievērsis Rīgas atainojumam un, kā tas iespaidojis viņa filmu stāstījumu un gaitu, kinolektorija ietvaros tiks analizēti Brenča filmu fragmenti.
Arhitektūras nedēļa tiek svinēta ar dažādiem pasākumiem, kas rosina gan nozares profesionāļus, gan sabiedrību diskutēt par svarīgiem jautājumiem, kā arī domāt par funkcionālu un harmonisku pilsētbūvi. Arhitektūras nedēļas izskaņā tradicionāli norisinās Latvijas Arhitektūras gada balva, kas šogad tiks pasniegta jau divdesmit ceturto reizi. Apbalvojuma mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgu arhitektūras attīstību. Plašāka informācija par Arhitektūras nedēļu Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā www.latarh.lv