2018. gada 7. decembrī pl. 19.00 uz Lielās ģildes skatuves kāps viens no slavenākajiem franču diriģentiem Žans Klods Kazadesī.
Maestro uzstāsies kopā ar pianisti Artu Arnicāni un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, izpildot Žorža Bizē, Morisa Ravela un Nikolaja Rimska-Korsakova skaņdarbus. Kazadesī karjera tika nolemta jau viņa bērnībā, kad četru gadu vecumā viņa vectēvs Žakam iedeva zizli un lika diriģēt “Seno instrumentu biedrību”.
“Šonedēļ mūs sagaida ļoti īpašs notikums, kad sadarbībā ar LNSO fondu un Francijas institūtu Latvijā esam aicinājuši pie mums Francijas leģendu, maestro Kazadesī, kā arī mūsu burvīgo solisti Artu Arnicāni. Sadarbība ar Franciju mums ir īpaša, tā kā gan mūs, gan maestro Kazadesī starptautiski pārstāv viena un tā pati franču aģentūra – Productions Internationales Albert Sarfati” stāsta LNSO vadītāja Indra Lūkina.
Kā saka pats Kazadesī – simfoniskā orķestra diriģēšana nav profesija, tā ir domāšana, filozofija un pašizpēte. Pat liktenis. Maestro Kazadesī karjeras sākumposmā vadīja Parīzes Šatlē teātri un bija diriģents Parīzes operā. Vairāk nekā 40 gadus vadījis paša izveidoto Lilles Nacionālo orķestri. Kā viesdiriģents Žans Klods Kazadesī viesojies koncertnamos Maskavā, Singapūrā, Monreālā, Baltimorā, Seulā, Sanpaulu, Buenosairesā, Filadelfijā, Montekarlo un Berlīnē. Toties šajā sezonā maestro viesojas pie Francijas Nacionālā orķestra, Montekarlo filharmoniskā orķestra, diriģē arī Sanktpēterburgā, Bordo, Tokijā, Hirosimā un Novosibirskā.
Diriģents Žans Klods Kazadesī atzinīgi novērtē LNSO muzikālo izpratni: “Kad diriģents nodibina kontaktu ar orķestri, viņš uzreiz var izjust vai orķestrim piemīt ne tikai formālā muzikālā izglītība, bet iekšējā sapratne par to, ko nozīmē – muzicēt. Iepazīstoties ar LNSO dalībniekiem, pieķēru sevi pie šīs sajūtas. Šorīt bija pirmais mēģinājums un mums ar orķestri izdevās nodibināt ļoti daudzsološu kontaktu. Esmu priecīgs par iespēju atrasties šeit un jo īpaši priecīgs par veiksmīgo Latvijas un Francijas sadarbību.” Interesants fakts – latviešu pianists un komponists Jānis Ķepītis savulaik Parīzē mācījies klavierspēli pie Žana Kloda Kazadesī brālēna – Robēra Kazadesī.
Francijas institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls uzsver ne tikai Kazadesī ģenialitāti, bet arī viņa ilgtermiņa ietekmi uz klasiskās mūzikas attīstību Francija: “Mums ir ārkārtīgi liels gods pie mums uzņemt vienu no Francijas dižākajiem māksliniekiem. Viņa nopelni īpaši saistīti ar Lilles Nacionālā orķestra nodibināšanu un orķestra mākslas demokratizāciju. Lilles reģions tajā laikā piedzīvoja zināmas grūtības, kā arī klasiskā mūzika bija kļuvusi buržuāziska. Ar šī orķestra dibināšanu Kazadesī pievērsa sabiedrības un politiskos viedokļus tam, ka klasiskai mūzikai jākļūst demokrātiskākai un ar to jāiepazīstina plašāki sabiedrības slāņi.”
Lielās ģildes koncertā Kazadesī dalīs skatuvi ar talantīgo pianisti Artu Arnicāni. Spēja aizraut klausītājus un radīt īpašu koncerta gaisotni ir pianistes koncertdarbības pamatā, un pēc mākslinieces radošajiem projektiem ir liels pieprasījums Eiropā, galvenokārt Šveicē, ko māksliniece izvēlējusies par dzīvesvietu. Līdzās solo koncertdarbībai Arta regulāri uzstājas duetā ar dzīvesbiedru čellistu Floriānu Arnicānu.
“Es jūtos ārkārtīgi pagodināta muzicēt ar Kazadesī kungu, par kuru esmu dzirdējusi tik daudz. Jo īpaši izpildot Ravēla mūziku, kas man ir viena no mīļākajām. Un jo īpaši Latvijai tik nozīmīgā gadā. Mana sadarbība ar LNSO aizsākās jau pirms 21 gada, kad pirmo reizi savā karjerā kāpu uz skatuves bērnu koncerta ietvaros. Vakar mēģinājumā piesēdos pie tām pašām klavierēm, kuras izmantoju pirms daudzajiem gadiem un sajūta bija maģiska. Ar nepacietību gaidu koncerta vakaru!”
Koncerta programmā skanēs Žorža Bizē, Morisa Ravela un Nikolaja Rimska-Korsakova skaņdarbi.
Žoržs Bizē ir franču komponists, kura slavenākais darbs ir opera “Karmena”. 1875. gada martā notiek “Karmenas” pirmizrāde, un recenzijas ir graujoši sliktas. Vispārējais spriedums – šī opera ir amorāla. Tā paša gada maija beigās Bizē, būdams ne līdz galam izveseļojies no saaukstēšanās, izpeldas Sēnā un dažas dienas vēlāk dodas mūžībā. Mēnesi vēlāk “Karmena” beidzot piedzīvo triumfu un tiek atzīts Bizē ģēnijs. Žorža Bizē abas svītas “Arliete” veidotas no mūzikas, kas sacerēta Alfonsa Dodē (Daudet, 1840-1897) lugai. Lugas pamatā ir stāsts no paša Dodē krājuma “Vēstules no manām dzirnavām”( Lettres de mon moulin, 1869). Dodē stāsta pamatā ir patiess notikums. Ievērojama Provansas rakstnieka un leksikogrāfa Frederika Mistrāla (Mistral, 1830-1914) jauns radinieks nelaimīgas mīlestības dēļ izlēca pa logu un nositās. Mistrāls izstāstīja šo atgadījumu Dodē, un Dodē uzrakstīja noveli, līdz ar to abu rakstnieku draudzība bija galā.
Moriss Ravels, pēc Francijas autortiesību aģentūras Sacem ziņām, ir populārākais franču klasiskās mūzikas komponists. Ravels bija vitāls, švītīgs, kaprīzs, pedantisks, viņam bija daudz draugu, un vienlaikus viņš bija absolūts savpatis. Neapšaubāmi viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta komponistiem, kura viena no atpazīstamākajām partitūrām ir leģendārais “Bolero” (ko pats Ravels vispār neuzskatīja par mūziku). Klavierkoncerts Solmažorā, kas skanēs LNSO koncertā, ir brīnišķīgs apliecinājums šī franču komponista straujajam dzīvespriekam un žilbinošajai kompozīcijas tehnikai. Koncertā Ravels īsi pieskaras gan pats savām etniskajām saknēm (basku tautas mūzikas tēmas izmantojums), gan mauru skaniskajām pēdām Ibērijas pussalā un visvairāk džezam, kas tolaik fascinēja ne tikai Ravelu, bet visu Rietumeiropu.
Ar militāro floti saistītā ģimenē augušais Nikolajs Rimskis-Korsakovs labprātīgi devās studēt Jūras akadēmijā, veiksmīgi izturēja kursanta gala pārbaudījumus un, uz brālēna kuģa dienēdams, apbraukāja daļu pasaules. Tikai vēlāk nāca apjauta, ka mūzika varētu būt profesionāļa, ne tikai diletanta aicinājums, un Rimskis-Korsakovs kļūst par vienu no 19. gadsimta krievu mūzikas dižajiem milžiem. Simfoniskā svīta “Šeherezade” radās 1887./88. gada ziemā kā pēkšņa iecere pievērsties “1001 nakts pasakām”. “1001 nakts pasakās” tiek stāstīts par daiļo Šeherezādi, kas pateicoties savam šarmam un pasakām palikusi dzīve pēc attiecībām ar sultānu, lai gan ierasti sultāns greizsirdības dēļ pēc nakts ar kādu sievieti no nogalinājis. Koncerta laikā Šeherezādi iemiesos vijoles solo, bet sultāna emocijas atspoguļos sitaminstrumenti.