Dažādais viedoklis par alkohola lietošana mērenās devās nav nekas vairāk, kā mīts. Turklāt pat lielākajā daļā valstu pieņemtās un ārstu rekomendētās “nekaitīgās normas” alkohola lietošanai ir palielinātas vairākkārt.
Tādi ir pamatoti secinājumi par pēdējo un visvērienīgāko pētījumu, kāds jebkad veikts šajā jomā: zinātnieki izanalizējuši gandrī 600 tūkstošus cilvēku, kuri periodiski lieto alkoholu.
Viņu darba rezultāts skan imperatīvi: pat mazās devās alkohols nesniedz nekādu labumu, bet tā kaitīgā iedarbība sāk parādīties jau no 50 izdzertiem spirta gramiem nedēļā – tās ir aptuveni divas nelielas vīsna glāzes vai arī divas alus bundžiņas.
Cik daudz mēs patiesībā dzeram?
Cilvēki, kuri alkoholu lieto ne visai bieži un ne daudz, ir pieņemts domāt, ka tādā veidā viņi stiprina savu organismu. Glāze vīna pie vakariņām – jo īpaši sarkanā – tiek uzskatīta par veselīgu ne tikai gremošanai, bet arī sirds-asinsvadu sistēmai.
Lielākajā daļā valstu pastāv veselības ministrijas ieteiktās normas “nekaitīgai alkohola lietošanai” – tas, vispār, dažādās kultūras stipri atšķiras.
Tas var mūs pārsteigt, bet franču normatīvi alkohola lietošanai ir stingrāki par britu (fotogrāfijā – pasaulē lielākā vīna izstāde Bordo).
Lielbritānijā, piemēram, ārsti iesaka nedēļā izdzert ne vairāk par pusotru pudeli vīna (vai arī piecas pintes alus), šajā ziņā atsevišķi neizdalot vīriešus un sievietes. Bet Spānijā šis limits ir divreiz lielāks vīriešiem, bet pusotru reizi – sievietēm.
Normas Krievijā ir vēl augstākas. Pagājušā gadā veselības ministrija atjaunoja rekomendācijas, un tagad vīriešiem iesaka izdzert ne vairāk par 4,5 litriem alus nedēļā (vai arī glāzīti šņabja divas reizes dienā), tajā pašā laikā paliekot “zema veselības riska zonā”. Daudzi kritizē jebkādas tamlīdzīgas normas, apgalvojot, ka tas viss ir dziļi individuāli.
LASI VĒL:4 triki: kā panākt, lai viņš pēc tevis ilgotos
Bet, vai daudzi ievēro tamlīdzigas normas? Paskatīsimies uz statistiku.
Saskaņā ar pagājušā gada atskaiti, alkoholu vispār nelieto trešā daļa latviešu – 39 %. Tomēr šie dati ir balstīti uz aptaujām – un tāpēc nav pārsteigums, ka tie ne īpaši saskan ar oficiālo alkoholisku dzērienu pārdošanas statistiku.
Ja ticam oficiālajai statistikai, vēl pirms 10 gadiem latvieši dzēra aptuveni pusotru reizi vairāk.
Tajā pašā 2017. gadā vidējais latvietis izdzēra 10 litrus tīra spirta gadā. Tas ir vidējais rādītājs, kas iegtver visus valsts iedzīvotājus – vīriešus un sievietes, sākot no zīdaiņiem līdz nevarīgiem vecīšiem. Un neiekļauj nelikumīga un paštaisīta alkohola pārdošanas datus.
Tādējādi, lai iegūtu reālo vidēji statistiskā dzerošā latvieša ainu – pilngadīga, nevis nodzēruša alkoholiķa, bet arī nebūt ne pie skaidra prāta – oficiālais vidējais rādītājs ir jāreizina pusotras-divas reizes.
Pārskaitot uz iknedēļas alkohola lietošanas devu, mēs iegūstam aptuveni 330 ml šņabja nedēļā. Tas ir, vairāk nekā pusotru šņabja pudeli (200 ml tīra alkohola) vai trīs ar pusi pudeles vīna (105 ml), vai arī 13 alus bundžas.
Un tādam “vidēji dzerošajam” latvietim zinātniekiem ir sliktas ziņas.
Alkoholisko dzērienu pārdošanas ierobežošana ir viena no galvenajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību Latvijā ir izdevies samazināt alkohola lietošanas līmeni.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu