Izglābties no infarkat un nomirt no insulta?
Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Lancet, ir 83 neatkarīgu zinātnisku darbu sīkas analīzes rezultāts, kur mērķis tika uzstādīts izpētīt alkohola ietekmi uz organismu ( un mūsu veselību kopumā) ilgtermiņa perspektīvā.
Kopumā tika izananlizēti 522 tūkstoš 912 cilvēku dati, kuriem nav sirds-asinsvadu slimību pazīmes, no 19 valstīm ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni.
Atkarībā no ik nedēļas izdzerto alkoholisko dzērienu daudzuma, dalībnieki tika iedalīti astoņās grupās. Aprēķinā tika ņemti vērā arī citi riska faktori, piemēram, smēķēšana vai diabēta esamība.
Katram pretendentam tika veikta ilgtermiņa uzraudzība – no pusotra līdz 13 gadiem. Pa šiem gadiem vairāk nekā 40 tūkstoši respondentu dažādā vecumā nomira, vairāk nekā 39 tūkstošiem tika diagnosticēta kāda no sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām.
Ap 40 gadiem visiem alkohola lietotājiem tika konstatēta sagaidāmā dzīves ilguma samazināšanās.
Neatkarīgi no konkrētā iemesla, letāla iznākuma ticamība parāda acīmredzamu – lai arī nelineāru – atkarību no izdzertā alkohola daudzuma. Turklāt dzīves ilgums sāk samazināties jau mazākajā pakāpē – ne mazāk kā 100 ml nedēļā (sausā vīna pudelē ir vairāk nekā 100 ml spirta).
Insulta, išēmisko slimību, sirds nepietiekamības, hipertonijas vai aortas aneirisma iespējamība ar letālu iznākumu parādīja tiešu atkarību no izdzertā alkohola daudzuma.
Vienīgais izņēmums – infarkta iespējamība, kas patiešām nedaudz samazinājās, atkarībā no regulāri lietotā alkohola devas. Tomēr šo samazināšanos ar uzviju kompensēja citas saslimšanas.
Kopumā ap 40 gadu vecumu visi pētījuma dalībnieki, kuri lietoja alkohola, uzrādīja sagaidāmā dzīves ilguma samazināšanos – no pusgada tiem, kuri alkoholu lieto vismazāk, līdz pieciem gadiem tiem, kuri regulāri lieto vairāk nekā 350 ml tīra spirta nedēļā.
Atgādināšu, ka pēdējā grupā iekļūst gandrīz katrs iepriekš minētais vidēji statistiskais latvietis.
Tevi noteikti interesēs
Kāpēc patiesībā pie ledusskapja nedrīkst piestiprināt dekoratīvos magnētiņus- Nekad vēl nebiju gatavojusi kāpostus šādi — ēdam jau trešo reizi šonedēļ, un tik garšīgi, ka gribas vēl
- Kā no vienas rozes izaudzēt veselu dobi: atklāju savu metodi, ko man iemācīja dārzniece no Iecavas
- Kad mājās ir ābols un ola, tad vienmēr gatavoju vecmāmiņas gardos rudens cepumus, kas burtiski kūst mutē un garšo visiem
- Ātri pagatavojami skābēti kāposti — tā es gatavoju jau 30 gadus, un tie vienmēr izdodas neatkārtojami gardi
- Gaisīgie biezpiena plācenīši bez miltiem – lielisks risinājums, kad gribas ko ātru un gardu bez liekas piepūles
