Svarīga informācija visiem Latvijas iedzīvotājiem attiecībā uz 30. martu – tas būs spēkā līdz 26. oktobrim. Kas detalizēti ir jāzina par šo visu tēmu.
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienošanās par jauniem noteikumiem attiecībā uz sezonālo laika maiņu joprojām nav panākta, Latvijā turpina darboties iepriekš noteiktā kārtība – vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
2025.gadā pāreja uz vasaras laiku notiks 30. martā, kas ir mēneša pēdējā svētdiena. Plkst. 3 naktī pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Vasaras laiks saglabāsies līdz 26. oktobrim, un šajā datumā, kas ir oktobra pēdējā svētdiena, plkst. 4 naktī pulksteņi būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Pārejas uz vasaras laiku kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Eiropas Parlaments un Padome 2001. gada 19. janvārī pieņēma direktīvas, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Kad vasaras laiks tika ieviests, rūpniecība bija pavisam citā līmenī – toreiz tas bija saistīts ar enerģijas taupīšanu un citiem praktiskiem apsvērumiem. Taču jaunākās Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka mūsdienās enerģijas ietaupījums no laika maiņas vairs nav būtisks.
Izpildi ātro testiņu:
Toties pulksteņa pārgriešana atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. Bezmiega ārstēšanas speciāliste, daktere Natālija Bērziņa, norāda, ka arvien vairāk pētījumu visā pasaulē pierāda – laika maiņa var būt slikta cilvēka organismam. Īpaši to izjūt cilvēki, kuriem jau ir miega traucējumi, jo viņiem pielāgošanās šīm izmaiņām ir vēl sarežģītāka.
Lasi vēl: 17.marts tika uzskatīts par eņģeļu dienu – no kā izvairīties, lai veiksme tev nepagriež muguru
“Tas var negatīvi ietekmēt arī vispārējo stāvokli – kā arī psiholoģisko labsajūtu. Pētījumi rāda, ka palielinās depresijas un trauksmes risks. Kopumā daudziem cilvēkiem ir grūti pielāgoties šīm izmaiņām, un adaptācija prasa ilgāku laiku,” skaidro Bērziņa.