Vai jums ir bijuši tādi brīži, kad izkāpjot no autobusa automātiski sakāt šoferim: “Paldies!”? Nu kā jau pieklājīgiem cilvēkiem pienākas – bērnībā mums mācīja, ka par labo darbu jābūt pateicīgiem. Bet šoferis… klusē. Vai sarauc pieri. Vai, kas ir vēl dīvaināk, viņš aizkaitināti nomurmina caur zobiem: “Jā, jā.”
Es, naivs cilvēks, visu mūžu domāju, ka pateicība vienmēr ir pareiza. Līdz kādu dienu saskrējos ar šoferi, kurš mani gandrīz pasūtīja labi tālu prom ar spēcīgu vārdu par manu “Paldies”. Tas bija rudenī. Bija vēls vakars, lija lietus, mikroautobuss bija piebāzts, bet es ar savu sportisko izglītību un pieredzi, braucot ar padomju autobusiem, ieņēmu stratēģiski izdevīgu vietu netālu no izejas. Tuvojamies autobusa pieturai, es veikli izspiežos garām cilvēkiem, pagriežu kaklu pret šoferi un sirsnīgi saku: “Paldies!”
Un tad es redzu, kā viņa seja saraujas. Viņš, neapgriezies, caur sakostiem zobiem teica: “Jā, lūdzu…” tādā tonī, ka es vienkārši apmulsu. Es izeju un domāju: kas ir nepareizi? Varbūt viņam ir slikta diena? Vai arī jūs mani sajaucāt ar kādu citu?
Izpildi šo ātro testiņu:
Sāku jautāt saviem draugiem, kuri strādā sabiedriskajā transportā, un tad es uzzināju atbildi. Pirmkārt, lielākā daļa autovadītāju nedomā, ka viņi jums izdara labu. “Es tikai daru savu darbu,” man teica viens no maniem autobusa šoferiem Pēteris.
Lasi vēl: 99% cilvēku kaķus glauda nepareizi: lūk, kā to vajag darīt, lai pūkainais mīlulis tevi dievinātu
Otrkārt, un tas jau izklausās jocīgi, dažiem autovadītājiem šis “Paldies” izklausās kā ņirgāšanās. It īpaši, ja ceļojums nebija īpaši ērts. Ja autobuss ir vecs, kratās, bremzē un, izkāpjot, pasažieris pasakās, vadītājs to var uztvert kā sarkasmu. “Piemēram, paldies, ka nenogalinājāt mūs visus ceļā,” man paskaidroja pieredzējis vadītājs.
Turpmāk varēs redzēt, kur Rīgā atrodas pārvietojamās videokameras un fotoradari
Un ir vēl viens punkts, par kuru domā tikai daži cilvēki. Sabiedriskā transporta vadītāji dzird “Paldies” desmitiem reižu dienā. Iedomājieties, ka strādājat birojā un katru reizi, kad nosūtāt vēstuli vai aizpildāt atskaiti, viņi saka: “Paldies!” Sākumā tas ir patīkami, bet pēc nedēļas jūs jau nervozi raustāties pie katra vārda.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
