2025. gads Baltijas valstīs ir iesācies ar degvielas cenu pieaugumu, ko izraisa akcīzes nodokļa palielināšana gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Šī izmaiņa, šķiet, nav galīgais solis, jo nākamgad – 2026. gadā – tiek plānots vēl viens akcīzes nodokļa paaugstinājums, kā arī citas likumdošanas izmaiņas, kas, visticamāk, novedīs pie degvielas cenu kāpuma. Protams, šīs izmaiņas ietvers cenas pieaugumu visos degvielas veidos.
Pēdējo nedēļu laikā, kopš decembra beigām, Latvijā ir vērojams degvielas cenu kāpums. Dīzeļdegviela kļuvusi dārgāka par aptuveni 4 centiem litrā, bet benzīns – par nepilniem trim centiem. Autogāze ir piedzīvojusi vēl lielāku cenu pieaugumu – par 12 centiem litrā. Šie skaitļi atspoguļo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas veiktos novērojumus.
Pēc Ievas Ligeres, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektores, teiktā, dīzeļdegvielas un benzīna cenu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu, savukārt autogāzes cenu pieaugumu veicina gan akcīzes nodokļa paaugstinājums, gan arī sankciju ieviešana.
Nākamās akcīzes nodokļa izmaiņas gaidāmas tikai nākamgad, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka degvielas cenu pieaugums turpināsies. Pat ja šogad izdosies izvairīties no ģeopolitiskiem satricinājumiem, kas varētu ietekmēt globālās naftas cenas, degvielas sadārdzinājums ir neizbēgams. Šim pieaugumam ir vairāki iemesli, tostarp Eiropas zaļā kursa virziens, kas veicina fosilo degvielu kļūšanu arvien dārgāku un neizdevīgāku.
Papildus tam, pašlaik Saeimā tiek apspriests Transporta enerģētikas likums, kura pieņemšana, visticamāk, radīs papildu izmaksas degvielas tirgotājiem, jo likums var paredzēt obligātu dārgākas biokomponentes pievienošanu degvielai. Tas nozīmēs vēl lielāku cenu pieaugumu. Vienīgais jautājums ir, par cik tieši palielināsies cena?
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere prognozē, ka līdz 2030. gadam papildus varētu būt pat 18 centi litrā. Taču, kā šīs izmaiņas attīstīsies, to parādīs tikai laiks.
“Circle-K Latvija” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs uzsvēra, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēs nākotni, ir Transporta enerģijas likums. Viņš atzīmēja, ka, lai gan šobrīd ir vēl daži neskaidri jautājumi par to, kādas būs konkrētās tendences, degvielas tirgotāji sagaida, ka šīs izmaiņas noteikti radīs papildu izmaksas, kas ietekmēs degvielas cenas.
Tāpat Titovs norādīja, ka, lai arī degvielas tirgotājiem ir iespēja pielāgot cenas atbilstoši tirgus situācijai, pasažieru pārvadātājiem, kas strādā saskaņā ar valsts noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem, nav tik elastīgas iespējas paaugstināt biļešu cenas. Tas nozīmē, ka viņiem nāksies saskarties ar izmaksu pieaugumu, bet viņi nevarēs tik viegli pielāgot cenu pasažieriem, kas var radīt finansiālus izaicinājumus uzņēmumiem.
“Pakalpojumu cenas tika noteiktas jau ievērojamu laiku pirms līgumu noslēgšanas,” skaidroja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. “Jau tagad pārvadātāji strādā ar zaudējumiem, un degvielas cenu kāpums tikai palielina šos zaudējumus, jo uzņēmumiem nākas no savas kabatas finansēt valsts uzliktos pienākumus.”
Ošenieks norādīja, ka pasažieru pārvadātāji jau vairākus mēnešus cenšas apspriest šos jautājumus ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”), taču līdz šim šīs sarunas nav devušas rezultātus, jo viņi nav tikuši uzklausīti. Pārvadātājiem šī situācija rada lielas grūtības, jo viņiem ir jāspēj nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, neskatoties uz pieaugošām izmaksām.
