Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba samaksa, kas ir alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu, sasniedza 1703 eiro.
Jāņem gan vērā, ka sociālajos tīklos vairāki komentētāji jau izteikušies, ka šādas algas nav saņēmusi un vidējais top skaitot arī milzīgās algas. Līdz ar to, daudzi komentētāji ir droši, ka daudzi cilvēki šādas algas fiziski nav redzējuši!
Salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, tā pieauga par 9,9% jeb 154 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā bruto darba samaksa pieauga par 9%, sasniedzot 1684 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā palielinājās par 12,3%, sasniedzot 1758 eiro.
Īpaši izceļams ir vispārējās valdības sektors, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības. Šajā sektorā vidējā bruto alga trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā pērn tajā pašā periodā.
Vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šī gada trešajā ceturksnī bija 11,59 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, tas ir pieaugums par 10,9%, bet salīdzinot ar otro ceturksni – pieaugums par 1,5%.
Gada laikā tā pieauga par 9,4%, pārsniedzot patēriņa cenu kāpumu. Ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 8,3%.
2024. gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1385 eiro, kas ir par 135 eiro jeb 10,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Pēc nodokļu nomaksas darba samaksas mediāna bija 1016 eiro, gada laikā pieaugot par 9%.
Šo faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantotas vidējās darba samaksas aprēķināšanai.
Darba samaksas fonds 2024. gada trešajā ceturksnī pieauga par 289,1 miljonu eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni. Tajā pašā laikā pilnā slodzē pārrēķinātais algoto darbinieku skaits samazinājās par 11 400 jeb 1,5%.
2024. gada trešajā ceturksnī visstraujākā vidējās darba samaksas izaugsme gada laikā bija izglītības nozarē, kur tā pieauga par 19,2%, ievērojami veicinot sabiedriskā sektora algu kāpumu. Liels pieaugums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (15,9%), nekustamo īpašumu nozarē (15,2%), kā arī citu pakalpojumu nozarē, kur alga palielinājās par 14,4%. Šajās nozarēs atalgojuma kāpumu veicināja gan algas palielināšana, gan darbinieku skaita samazināšanās.
Darbinieku skaits samazinājās gandrīz visās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, finanšu un apdrošināšanas darbības, valsts pārvaldi un aizsardzību, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozari, kur darbinieku skaits saglabājās vai pieauga.
Vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2024. gada trešajā ceturksnī bija augstāka par vidējo valstī šādās nozarēs:
Finanšu un apdrošināšanas darbības – 2801 eiro;
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2732 eiro;
Enerģētika – 2116 eiro;
Valsts pārvalde – 1996 eiro;
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 1956 eiro;
Veselības un sociālās aprūpes nozare – 1772 eiro.
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2024. gada trešajā ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Reģionu griezumā visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas gada laikā pieauga Zemgalē (par 11,4%), Vidzemē (par 11,1%) un Latgalē (par 11%).
Lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Rīgā – 1877 eiro, savukārt zemākā Latgalē – 1223 eiro, kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā nedaudz samazinājās visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur izmaiņas netika novērotas. Lielākā plaisas samazināšanās bija Zemgalē – par 1,3 procentpunktiem.