Meteorologi atklājuši, kādi laikapstākļi gaidāmi Eiropā decembrī un janvārī, un paredzams, ka ziemas sākums būs pilnīgi neparasts. Klimatiskās izmaiņas šosezon sola pārsteigumus vairākos virzienos.
Austrumeiropā, pēc speciālistu prognozēm, ziema šogad sāksies ar netipisku klimata modeli. Vasarā reģions piedzīvoja ievērojamas temperatūras svārstības, un arī rudens iezīmējās ar rekordiem, tostarp septembris kļuva par visu laiku siltāko šajā apgabalā.
Taču ziemas sākums sola krasas pārmaiņas. Sinoptiķi brīdina, ka decembrī daudzviet Eiropā gaidāms ilgi nepieredzēts sals, kas būtiski atšķirsies no pēdējo gadu maigākajām ziemām.
Eiropas ziemeļu reģionos šī ziema sola iespaidīgus aukstuma rekordus – decembrī temperatūra var noslīdēt līdz mīnus 30 grādiem, bet Jaunā gada tuvumā sasniegt pat mīnus 36 grādus. Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīs, prognozes nav tik skarbas, tomēr pirmā ziemas mēneša laikā tiek solīts sals līdz mīnus 25 grādiem.
Janvāris, pēc sinoptiķu teiktā, sagādās ne tikai bargu aukstumu, bet arī ievērojamu sniega daudzumu. Kalnu reģionos iespējams nokrišņu rekords, savukārt Austrumeiropā sniega sanesumu augstums vietām var pārsniegt vienu metru. Gaisa temperatūra reģionā turpinās kristies, sasniedzot mīnus 25 grādus, un ziema kļūs vēl izteiktāka un neparedzamāka.
2025. gada ziema: ko sagaidīt?
Gaidāmā ziema Austrumeiropā solās būt ne tikai auksta, bet arī mainīga, ar ievērojamām temperatūras svārstībām un bīstamām laikapstākļu parādībām, brīdina sinoptiķi.
Hidrometeoroloģijas centra ilgtermiņa prognoze apkures sezonai (no oktobra līdz martam) liecina par ievērojamu temperatūras dinamiku lielākajā daļā reģionu. Šoziem iespējams gan liels sals, gan pēkšņas atkušņa epizodes, kas radīs izaicinājumus iedzīvotājiem un infrastruktūrai.
Austrumeiropiešiem jāgatavojas laikapstākļu neprognozējamībai, kas var ietekmēt ikdienas dzīvi un prasīt papildu gatavību ekstrēmām situācijām.
Bīstami laikapstākļi un temperatūras svārstības: ko sagaidīt 2025. gada ziemā?
Hidrometeoroloģijas centra prognoze brīdina par laikapstākļu mainīgumu šajā ziemā, kas var radīt bīstamas parādības, piemēram, stipru snigšanu, sniegputeņus, vētras, ievērojamu apledojumu un krasu sala periodus. Gaidāms, ka termometra stabiņi Austrumeiropā varēs noslīdēt līdz -25 grādiem, bet apledojuma situācijas būs īpaši biežas.
Statistika rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā centra ilgtermiņa prognozes ir bijušas precīzas ar iespējamību no 63% līdz 81%, kas piešķir ticamību arī šīs ziemas prognozēm.
Zvaigžņu zīmes, kuras 29. novembrī par piedzīvot ļoti lielas nepatikšanas
Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Romāns Vilfands informē, ka visaukstākais laiks sagaidāms janvārī un februārī. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā ziemas vidējie rādītāji Austrumeiropā tiek prognozēti kā samērā maigi, neskatoties uz atsevišķām ārkārtējām epizodēm.
2025. gada ziemas prognoze: temperatūras un nokrišņu pārmaiņas Eiropā
Meteorologi prognozē, ka centrālajos un rietumu Eiropas reģionos šīs ziemas sezonā temperatūra pārsniegs ilggadējos vidējos rādītājus. Savukārt Eiropas ziemeļos sagaidāmas negatīvas temperatūras anomālijas ar spēcīgu salu. Austrumeiropā temperatūras būs tuvākas daudzgadu vidējām vērtībām, kas balstītas uz pēdējiem 30–35 gadiem.
Decembris 2024 solās būt siltāks par vidējām vērtībām Austrumeiropā.
Janvāris 2025 atnesīs spēcīgāku salu, salīdzinot ar pēdējiem gadiem.
Februāris 2025 būs neparasti silts Rietumeiropā, kā arī lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas.
Nokrišņi un sniega segas veidošanās
Intensīvāki nokrišņi prognozēti oktobra otrajā pusē, kad Eiropas ziemeļdaļā iespējama snigšana un sniega segas veidošanās. Kalnainajos apvidos un dienvidu reģionos sniega segas biezums var sasniegt līdz 10 cm. Nokrišņu daudzums būs robežās no 5 līdz 10 mm.
Latvijā pašreizējie apstākļi liecina par rudens turpināšanos, un pagaidām netiek prognozēts sniegs tuvākajās dienās.