Septiņus mēnešus ilgušas intensīvas debates aiz slēgtām durvīm, šķiet, ir devušas to, ko neizdevās panākt vēlēšanu kampaņas laikā, – ieskicēt Eiropas neilgtspējīgā pārtikas ražošanas modeļa turpmāko virzību.
Zaļo grupas ir atzinīgi novērtējušas nogurdinošo sarunu par ES lauksaimniecības nākotni iznākumu, jo pat rūpnieciskās lauksaimniecības lobiji plaši atzina, ka pēc sešām desmitgadēm, kopš Kopējās lauksaimniecības politikas pastāvēšanas, ir būtiski jāmaina pārtikas ražošana Eiropā.
Trešdien publicētais 110 lappušu garais ziņojums , kas ir rezultāts septiņus mēnešus ilgušajam “stratēģiskajam dialogam” starp NVO, lauksaimnieku apvienībām un rūpnieciskās un bioloģiskās lauksaimniecības nozares lobētājiem, kas tika uzsākts pēc pagājušā gada protestiem visā Eiropā, tika apstiprināts vienbalsīgi.
“Šī vienošanās ir ne tikai pagrieziena punkts, bet, cerams, tā mainīs situāciju,” sacīja Ariels Brunners, BirdLife Europe direktors. “Pēc mēnešiem ilgām intensīvām sarunām mēs beidzot esam sasnieguši pagrieziena punktu, kad, neraugoties uz atšķirīgajām interesēm un politiskajām nostādnēm, ir panākta kopīga atziņa, ka status quo vienkārši nav iespējama.”
Sniedzot informāciju žurnālistiem ziņojuma publicēšanas laikā, Brunners sacīja, ka vienošanās būtu signāls atgriešanās pie “normālas politikas” pēc dažkārt vardarbīgajiem protestiem, kas piespieda Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Ursulu fon der Leienu atkāpties no “zaļā kursa” aspektiem, atsaucot priekšlikumu uz pusi samazināt pesticīdu izmantošanu un atvieglot vides kontroli.
Prezentējot ziņojumu Briselē, fon der Leiena sacīja, ka tas tiks iekļauts “ceļvedī” – oficiāli kā “Lauksaimniecības un pārtikas vīzija” -, kas tiks publicēts viņas otrā piecu gadu pilnvaru termiņa pirmajās simts dienās, kas sāksies novembrī.
Cita grupa, kas piedalījās dialoga procesā, – Greenpeace – uzsvēra vairākus pozitīvus aspektus ziņojumā, kas, pēc tās domām, atspoguļo “fundamentālu pārdomu” par Eiropas pieeju pārtikas ražošanai.
Viens no tiem bija aicinājums mērķtiecīgāk novirzīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kas ir 378 miljardi eiro, kas veido gandrīz trešdaļu ES budžeta laikposmam no 2021. līdz 2013. gadam, – maksājumiem lauksaimniekiem būtu jābalstās uz patiesām vajadzībām, nevis uz apstrādāto platību.
Turklāt tiešo maksājumu daļai, kas saistīta ar vides aizsardzības pasākumiem, būtu jāpanāk “ievērojams ikgadējs pieaugums” no pašreizējiem 32 %, teikts ziņojumā.
“ES ir jāpārtrauc finansēt megafermas, kas piesārņo mūsu upes un veicina sausumu un plūdus, un tā vietā jāpalīdz tiem lauksaimniekiem, kuri cīnās, bet cenšas atjaunot dabu un nodrošināt veselīgāku uzturu,” sacīja ES Greenpeace lauksaimniecības politikas direktors Marco Contiero.
Vides aizsardzības speciālists uzslavēja dialoga procesu, kas ietvēra desmitiem darba grupu sanāksmju un septiņas pilnas plenārsēdes.
Ziņojums savā ziņā lauž gandrīz vai tabu ES un valstu politikas veidošanā, jo īpaši norādot, ka gaļas patēriņam ir jāsamazinās, un iedzīvotāji vairāk olbaltumvielu iegūst no augiem.
Tomēr tas joprojām ir kompromisa variants. Eiropas Vides birojs norādīja, ka tajā ir tikai “bikli” formulējumi par atteikšanos no rūpnieciskās lauksaimniecības. Tomēr NVO jumta grupas direktore dabas, veselības un vides jautājumos Faustīne Bas-Defosēza uzskata, ka tas ir “izšķirošs brīdis” ES lauksaimniecības politikā.
“Tas sākas ar nepārprotamu aicinājumu pārskatīt ES arhaisko lauksaimniecības subsīdiju politiku, lai vērstu vērtīgos valsts līdzekļus uz dabai un klimatam draudzīgu lauksaimniecības rezultātu atalgošanu un novirzītu līdzekļus to lauksaimnieku atbalstam, kuriem tas patiešām ir nepieciešams, tādējādi pārtraucot gadu desmitiem ilgās izšķērdīgās un netaisnīgās subsīdijas, kas bija izdevīgas lielākajām saimniecībām uz visu pārējo un vides rēķina,” sacīja Bas-Defossez.
Vēl nav zināms, vai vienprātība, kas panākta, izstrādājot ziņojumu, liecina par patiesām tektoniskām pārmaiņām lauksaimniecības politikas veidošanas dinamikā Briselē, un galvenais pārbaudījums būs “redzējuma” dokuments, kas gaidāms nākamā gada sākumā.